sestdiena, 2014. gada 15. marts

Haļava ...


...ir pirmais kas nāk prātā vērojot un vērtējot notikumus Ukrainā saistībā ar vienas daļas velmi, bet otras ne, iestāties Eiropas Savienībā. Tieši iestāties , jo masu apziņā tā tas uztveras. Daudziem tur tāpat kā pirms 10 gadiem te Latvijā masu propagandas iespaidā un pašu tumsonībā sekmēja uzskatu, ka tas dos strauju vispārējas labklājības pieaugumu. Pie varas tikušie, birokrātija, dažādu ES fondu atsaimniekotāji gan ir ieguvējos. Atbilde uz to kamdēļ lielum lielam vairumam nākas dzīvot uz nabadzības robežas vai arī doties ekonomiskā trimdā ir dalība ES(būt bezvīzu Šengenā un brīvā tirdzniecības zonā var bez ES). Eiropas Savienība ir šaušalīgas birokrātijas, finansu oligarhijas, politikāņu un lielkoncernu veidojums kam te, Latvijā, savu nozīmīgu papildus slogu pievieno iztapoņi šajās varās mūspusē. Metalurga bankrots ne mazā mērā ir arī dēļ būšanas ESā. Liepāja lielrūpnieciba (arī pilsēta) uzplauka kā Krievijas impērijas vārti uz ‘rietumu’ pasauli. Starpkaru laiku raksturotu kā ne ekonomisku izrāvienu , bet arī ne kā pagrimumu jo tad vēl spēkā bija klasiskais kapitālisms (gandrīz patiesa tirgus ekonomika) kas neierobežo saimniecisko darbību. Zem Padomju Savienības atkal industriālais bums, pēc tās sabrukuma(likumsakarīgā) – kolaps arī likumsakarīgs. Protams, ja kaut kādu perturbāciju rezultātā izdotos nomest ES slogu bez ekonomiskas revolūcijas nekas radikāli nemainītos. Vai Liepājā (Latvijā) būtu iespējams saimniecisks uzplaukums, kas taustāmi atspoguļotos (makā) ikvienam, kura darbs un prasmes būtu nepieciešamas brīvas saimniekošanas apstākļos? Atbilde ir acīmredzama ikvienam mazam un vidējam uzņēmējam, gan arī tiem lielajiem kas savas ražotnes pārceļ ārpus ES. Salīdzinājumam - vai vieglāk pārvietoties iekaltām važās (likumi, noteikumi, normas) vai bez tām?
Lūk, šādas pārdomas - man kā sīkuzņēmējam un amatniekam.
Neparasti siltā un mazsniegotā ziema (paldies globālai sasilšanai ;) ) ļāva darbus veikt gandrīz bez pārtraukuma kas ļāva nebadoties šai man pamatā tukšajā gada laikā. Šis pavasaris un vasara lielas cerības nevieš, jūtams kaut kas stagnējoš, bet tad jau redzēs......

svētdiena, 2013. gada 1. decembris

KUR ES BIJU PALICIS....


Laikam jau nepieklājīgi ilgi biju apklusis šai savā apņemšanā kaut vai reizi mēnesī papildināt šo publisko dienasgrāmatu un tribīni vienlaikus. Nebija jau tā, ka pusgads kopš beidzamā ieraksta nebūtu bijis vēlmes tekstuāli publiskoties, tomēr laikam jau mana sākumā nospraustā latiņa neļauj rakstīt rakstīšanas pēc. Tātad , vasara un rudens pagāja darot visu iespējamo un arī brīžiem kā man likās neiespējamo lai izpildītu saistības pret banku aizdevuma atmaksai par tehnikas iegādi. Urbies vai ej malku zāģēt un skaldīt, izstiepies vai saraujies, tas ir – grozies kā gribi un nav svarīgi vēl kā, bet ±Ls 200 katru mēnesi vēl četri gadi bankai jānoliek. Palieku pie atziņas, ka uzsākt savu lietu piecdesmitgadīgam bez sava kapitāla lai nodrošinātu sev iztikšanu ir tikpat kā neiespējami. Protams, ja nebūtu iepriekš iegūtu dažādu amatu pieredzes, būtu sen jau bankrotējis. Viens no izdzīvošanas nosacījumiem ir nepārtraukta zināšanu papildināšana un atkārtošana, kaut gan vai par atkārtošanu var saukt bērnībā pavirši mācāmo fiziku un ķīmiju. Pašlaik bieži vien nākas aizmigt ar šo mācību līdzekļu 6. līdz 11. klases grāmatām, kuras man ar visiem maniem ķēpājumiem biju saglabājis no šules laikiem. Bez nepārtrauktas ģeoloģijas, hidroloģijas un inženierģeoloģijas pamatu studierēšanas ar nav ko cerēt pacelties. Manis iegādātā УГБ-1ВС sava tehniskā stāvokļa dēļ arī prasa nemitīgu apkopi un pielabošanu, nemaz nepieminot urbšanas aprīkojumu. Tomēr labākā tehniskā stāvoklī, līdz ar to arī dārgākas iekārtas iegāde būtu man nerealizējama kredītnosacījumu dēļ, gan ar lielu varbūtību arī spējā atpelnīt aizņemto naudu termiņā un apjomā.
 Kad prāts ir nemitīgi aizņemts ar eksistencionāliem (izvilkšanas) risinājumiem , laika, prāta un galvenais enerģijas šādiem apcerējumiem nepietiek. Patreiz nedaudz esmu nostabilizējies darbos, dārzs gan aizlaists atmatā, un arī tumšie vakari neiedvesmo uz ilgu rosīšanos darbnīcā, līdz ar to var sakārtot un izlikt domas uz monitora.  
Pirmkārt jau prasīt-prasās padalīties ar vērtējumu pašvaldību vēlēšanu cirkam un tur ietikušajiem darboņiem, aktieriem, klauniem un .... naivuļiem( vispār jau klaunu- ekstravagantu kļūst mazāk). Varētu jau arī paķert tēmu par valdošās kliķes un tās iemiesojuma V.Dombrovska muldēšanu par ‘ekonomisko izaugsmi’, bet nu jau tas pat ezim ir skaidrs, ka tie ir meli. Agrāk ļoti tieši uztvēru Marka Tvena (Mark Twain) : „Ir meli, lieli meli un statistika”. Nu jau vairākus gadus kad reizēm mēģinu rast skaitļus lai ko izsecinātu izprotu tā būtību. Pierādījums var būt tikai viens – kad ekonomiskie bēgļi sāks masveidā atgriezties Dzimtenē un šepat atlikušie censoņi(mazais bizness) apjautīs savu šķiriskumu un vismaz kādā daļā spēs politiski apvienoties pret birokrātu-politikāņu un oligarhu konglomerātu.
Ir man arī ļoti atšķirīgs redzējums uz peripetijām ap “L.Metalurgu” , seskizmiem piesētas veidolā, kā arī tam visādos nodokļos saraustās naudas izlietojumam.
Celtnes (vairāk pazīstama un izdaudzināta kā XX Maxima) sagrūšana un it īpaši tā atspoguļojums Latvijas TV programmās pārsteidza ar savu seklumu un dzeltenīgumu. Tiesa, nebiju viens no tiem kas tovakar, nakt un nākam dienu bija pielipuši pie teļukiem un skaitīja bojāgājušos. Līdz ar to kaut nedaudz vispusīgu un nepretenciozu raidījumu vietējās TV nemanīju, un šaubos, ka tāds vispār vārēja būt. A.Bērziņa ( LV Prezidenta) paustais, ka tā bija – „ masu slepkavība” paliks tikai tukša skaņa jo normālā valstī jau uz laiku kādi figuranti uz izmeklēšanu jau sēdētu, kas veicinātu to liecību patiesumu. Patreiz viss tiek darīts lai ‘lieta’ tiktu norakta, ieskaitot M.P. V.Dombrovska palaišanu brīvībā , kas faktiski ir viņa un valdības paglābšana.
Patreiz ‘pārrakstījos’- nedaudz noguru. Iešu pievilkt kādu skrūvi , nomainīt pašvaku blīvslēgu.......


piektdiena, 2013. gada 31. maijs

IDIO-KRETINOKRĀTIJA


  
“ Vienā (nebūtiski kurā mans E.B.) ciemā bija ap 60% idiotu, otrā – 35%, trešajā 40%, ceturtajā – 50% piektajā – 45%. Tālāk sekoja vesela virkne ciemu un miestiņu , kur kretīni bija vairākumā. Un visi šie ciemi un miestiņi ar saviem idiotiem sastādīja vēlēšanu apgabalu , kas izvēlēja par deputātu ......... .”   - ar šo citātu no turpat vai jau simts gadu senas mūsdienīgas demokrātijas atšifrējuma izcilais cilvēku raksturu pazinējs un atklājējs Jaroslavs Hašeks vienā no saviem daudzajiem īss stāstiem atklāj jebkura ‘tautas kalpa’, ‘vidējā vēlētāja’ un mūslaiku demokrātijas būtību .
Man pašam jau pēc pirmajam brīvajam demokrātiskajām vēlēšanām kad it, ka tika atgūta teritoriāla neatkarība (iluzora) , nostiprinājos atziņā, ka tad kad vara deklaratīvi, uz papīra (konstitūcija, satversme) , pieder tautai (pilsoņiem no iestādīta vecuma) rezultātu nosaka vidējais stulbenis.  Tas, ka vēlētājs ir idiots spilgti pierāda esošā režīma(varas) ierobežojumi tēriņiem reklāmai (priekšvēlēšanu kampaņai) un terminēti aizliegumi uz reklamēšanos TV . Sistēma ir iestādīta tā, ka jebkurš tīkotājs pēc varas un tikšanas pie siles var gvelzt (solīt )jebkuras muļķības, melot un krāpt , jo par visu viņš (viņi) neatbild konkrēta cilvēka priekšā , bet tik kāda mistiska vēlētāja (vēlētāju) priekšā ar attālinātu iespēju pēc četriem gadiem netikt vairs pie kārotiem varas nestiem labumiem. Gan man, gan jebkuram citam nevar būt nekāda reāla iespēja ietekmēt pie varas esošos jo viņi nav nekādā sasaistē ar konkrētu vēlētāju un arī vēlētājs ir 100% bezatbildības iemiesojums, jo nekādi nav nosakāms tad patiecoties primāri kam (kuriem personīgi no ‘tautas’ , vārds, uzvārds, dzimšanas gads no p.k.  vien sociāl  statistikai ) “jāpateicas” par varā esošo sastrādāto vai izšķērdēto, labo vai slikto. Ievērojama daļa , it īpaši , to kam ‘pāri 50’  došanos pie urnām dzen padomijā iepotētais, ka piedalīšanās vēlēšanās ir pilsoņa pienākums. Tad tas tika iedresēts lai būtu leģitīms padomju režīms , tagad lai ‘stiprinātu mūsdienu demokrātiju’.
Ar visu kas saistīts ar cīņu par nokļūšanu pie varas resursiem (siles) un tiem mehānismiem kas tam iedibināti (uzspiesti) man būtu daudz vairāk un sistematizētāki sakāms, tomēr tas prasa daudz laika.
Jāatceras, ka to ja atbild visi tad neatbild neviens konkrēti. Šo sociālo aksiomu atzīst visi, pat demokrātu varas stutētāji, tik tad kad tas attiecas uz anonimitāti varas izvēlē, tas ir ‘demokrātiskajām vēlēšanām’, tad šā atziņa tiek faktiski cenzēta. Arī daudzi no tie kam dotas tiesības uz izvēli (vēlētājam )dažādu iemeslu dēļ gribās palikt bezatbildīgam savas izvēles priekšā.
Būtu jau daudz izvērstāki šai tematikā kas sakāms , bet patreiz ļoti daudz darbu, gan arodā, gan pie mājām.
Es būtībā neredzu nekādas būtiskas atšķirības starp partijām, pat t.s. latviskajām un krieviskajām. Daudzi apzinās šā pasākuma (vēlēšanu) farsu un izvēlas nepiedalīties, kas arī ir izvēle. Un jo tādu būtu vairākums tad tas arī varētu kļūt par vienu no ceļiem uz sistēmiskām izmaiņām.
P.S. ...jau sen, sen varbūt gadus 15mit  TV nemanu vēlēšanu pavad- m.f. „Pie bagātās kundzes” , lielisku visa gan tā 20g.s. 20mito gadu līdz 1934 gadam un beidzamās divdesmitgades raksturojumu varas tīkotāju steliņģī.
P.P.S.  ...jāveido www lapa savam arodam, nodarbei, gan varbūt kādreiz te, blogā, prātojums – „kamdēļ neraujos deputātos”....


trešdiena, 2013. gada 6. marts

Kā spogulī raudzījies..


.....jo nākas šodien papildināt vakar, 5 martā, rakstīto pamattekstam punktos 1) un 2) tam dēļ ka, ak, brīnums, kāda sakritība šodien( 6.03. 2013) gandrīz vai oficiāls mana vērtējuma (paredzējuma) apstiprinājums http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/sabiedriba/2013/03/06/dotacijas-sabiedriskajam-transportam-pern-parskaitits-ap-pusmiljons-latu--cer-uz-samazinajumu-sogad/  . Vispār jau nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu ka visa šī sabiedriskā transporta „reformas” afēra ir pastarpināta likumīga naudas atņemšana ikvienam liepājniekam, pat tādam kas neizmanto ne tramvaju ne autobusu. Visa mana cīņa par mikriņiem un pret prihvatizētāju „reformām” vēsturiski fiksējusies šeit : http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/domes-nama-aiztur-piketetaju-marsruta-taksometru-aizstavi/
Tā vien gribētos publiski ”apsveikt” U.Sesku , G. Ansiņu un citus ģimenes locekļus ar sabiedriskā transporta ‘reformēšanas panākumu’  nu jau vairāk kā gadadienu, diemžēl nav laika (daudz darba) papiketēt vai kā citādi patraucēt redzamās varas dūksnāju. Tomēr, ja vēl kādam rastos drosme noorganizēt pasākumu par godu mūžseniem vietvalžiem, manas pieticīgās personas līdzdalība garantēta.
P.S. .... vispār pārsteigums – vai K.V. ar http://www.liepajniekiem.lv/ nav sācis attālināties no pamatsponsoriem Rožu ielā 6 ? Nezinu, jo gandrīz nemaz nav laika pasekot publiskām norisēm.
P.P.S. uzredzi, ceru, ka agrāk par ‘kādreiz maijā’....

otrdiena, 2013. gada 5. marts

Pagrieziens...


...tā es raksturotu savu ‘iebraucienu’ šajā gada. Ilgi , vismaz divdesmit (20) gadus centos savu labklājību stutēt uz (ar) paša pelnītiem līdzekļiem, tomēr apzinoties kur es dzīvoju (‘valsts’, ‘sabiedrība’) un to cik man ir atlicis ( 51 zemes gads jau pievarēts) nolēmu ka lai paliktu pie man tīkamās dzīves vides un nodarbes nolēmu(sarēķināju) ka būtu vērts (izdevīgi) ‘aizņemties sēklai lai atdotu daļā no ražas’. Nozīmīgi man ka šī ‘sēkla’(mehāniskā iekārta) tikusi par cenu kādu līdz šim nav nācies sastapt. Tā nu es kopš decembra sākuma gan garīgi, gan fiziski biju pakļāvis sevi mērķim – ražošanas līdzekļa ieguvei. Nu tas ir noticis un nu pēc šādas tādas pielabošanas (jauna iekārta maksātu 4X dārgāk) ar marta vidu būs jāsāk ‘rakt’ , tas ir urbt. Vismaz kāds desmits pasūtītāju jau gaida manu ierašanos. Visādu ‘papīru būšanas’ arī paņēma laiku, nedaudz nervu , kaut gan nekā ‘traģiska’. Par neko citu, ja nu tik vien ka profesionālo grāmatu studierēšanai nekam citam, ja vien tik finansu piesaistes, pa nopietnam ziemā nepievērsos. Februāris faktiski pagāja skrūvējot. Nācās arī reģistrēties par ‘pašnodarbināto’– tādi nosacījumi, gan arī daļai klientu izdevīgāk izmaksas veikt uz rēķina. Patreiz rādās ka 9% nodokļa maksāšana no apgrozījuma varētu būt pieņemama. Tiesa , neesmu paguvis iepazīties ar to atskaišu(papīru) būšanām. Zinu, ka tās mēdz būt mokošas un samudžinātas gan dēl Fin.Min. ierēdņu tīši radītām lai turētu uzņēmēju (darītāju) paragrāfu(savā) varā , gan netīša, aiz šķiriskās piederības. Ne jau režīma ierēdņiem kas tos izdomā tie arī jāpilda. Zinu, ka šī fiskālā birokrātija spiež daudzus sīkuzņēmējus būt pagrīdniekos vai pamest Dzimteni.
Savā prof darbībā nāksies veidot atsevišķu ‘mājas lapu’ ar akcentu par Liepājas rajona ģeoloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko specifiku ikvienam interesantam saprotamā izklāstā.
Par cik būs jau gads kopš esmu gan darbos, gan vārdos vairāk vai mazāk publiski izlecis “neatkarīgās latvijas laikā” prasīt prasās pēc nebūtiski saīsināta apkopojuma:
1)       Viss sākas ar pašvaldības (vietējā ‘seska’ režīma) veikto maršruta taksometru likvidāciju it kā liepājnieku labad. Manuprāt, to veica lai atvieglotu(stutētu) biznesu, tas ir naudas kāšanu par biļetēm un piemaksām autobusa parka īpašniekiem ( runā ka tai starpā Ā.Šķēlem). Arī tramvaja līnijas iekārtošana uz  Ezerkrastu ir sasaistē ar mikriņu iznīcināšanu, jo nez vai jebkurš brauks uz cenrtru par to pašu naudu divreiz ilgākā laikā. Te arī saskatu iemeslu dēļ kā bija jāiznīcina maršrutnieki.
2)       Kā sokas ar vietvalžu daudzināto finansiālo un ērtisko izdevīgumu sabiedriskās satiksmes un šādu izkārtojumu rezultātā liepājniekiem atbildi nespēju gūt jo finansu radītājus publiskā telpā, tas ir  http://www.liepajastransports.lv  neatradu. Ja noslepenoti, tātad būs vien melots.
3)       Izsaucienu http://eduardsbeinerts.blogspot.com/2012/04/nesadegt-nenosmakt-netikt-samitam.html ierakstu radīja tas ko nācās ikreiz pieredzēt ‘tirgus’ “Maxima”  kur diviem pircējiem pat bez iepirkuma groziņiem bija problemātiski pavirzīties vienam gar otru. Pozitīvu šoku piedzīvoju kad pēc dažām dienām pēc šā ieraksta publicēšanas ieejot šai pašā “Maxima” likās, ka veikals piedzīvojis pārbūvi, pēkšņi kļūdams plašs un ērts pircējam. Nu jau pat iepirkuma ratiņu izmantošana kļuva iespējama. Vai tā nejaušība vai tiešām manis rakstītājam bija tāds iespaids nezinu, galvenais, ka arī citos šā tipa lielveikalos varēja manīt ka tirdzniecības zāli vairs lielā mērā neizmanto arī ka preču noliktavu un nav zemapziņā jāpatur kā izkļūt no šī slazda ja nu notiek kas nelāgs.
4)       Praktiski nekādu uzmanību nepievēršu visai tai jezgai ko dēvē par pašvaldību vēlēšanām un vienu vēlmes palikt, bet citu nokļūt pie siles , tas ir - budžeta apsaimniekošanas (sava labuma gūšanas) un citiem administratīviem labumiem kā atkati un raspili. Vispār jau ne iepriekšējās ne šīs, ne citas vēlēšanas neko nemainīs un mainīt nevar vidējā maizes ēdāja sadzīvē. Tas, ka nomainās kāds ģīmis vai pat grupējums neko nav devis un nedos. Kamdēļ tas tā - būtu atsevišķa apcerējuma vērts. Ja būs laiks varbūt uzrakstīsies.
Būtu vēl punkts 5), 6), .....10) , bet patreiz prāts vien pie remonta un sagataves darbiem. Kā pēdējo vēl gribās bilst vispārīgo lai izteiktu paredzējumu visā šai eiro ieviešanas galopā. Manuprāt, visa šī steiga ir dēļ tā, ka faktiski valsts ir bankrotējusi un nu jau ar jauno gadu režīms lūgs ‘eiropai’ lai glābj ‘latviju’ , tāpat kā to dara grieķu, kipriešu arī portugāļu (u.c.) galminieki. Pēdējais reālais ekonomiskās patstāvības instruments (lats) tiek iznīcināts, iznīcināts tamdēļ, ka tā virzītāji jau sen saņem savus Jūdasa grašus eiro ekvivalentā.
P.S. ... šodienieniru’ T.C. ”Kurzeme”-s ‘Maximā’ , izskatās, ka tur tirdzniecības zāli sāk pārvērst par noliktavu, ja es būtu pažarnieks – tad vai nu papildinātu savu ģimenes budžetu naudā vai graudā vai pārpildītu plānu ugunsdrošības noteikumu pārkāpēju štrāfēšanā.......
P.P.S. ... šodien padzirdēju ziņu ka par godu latu 20desmitgadeij palaists pēdējais latelis ‘sudraba 20lasis’, sieva man šai saistībā trāpīgi izteicās - pēdējam vienlatniekam būtu jābūt ar ozolkoka zārku.     

piektdiena, 2012. gada 14. decembris

Būt vai nebūt......



      Tā nu sagadījās, ka iecere rakstīt 2x mēnesī pilnīgi izgāzusies, vismaz pa reizei kaut vai ‘tradīcijas’ pēc jāpieturas. Rakstīsies ‘smagi’. Varbūt tamdēļ, ka esmu ar visu ‘galvu ieracies’ tehniskā un matemātiskā (finansiāli pamatotā) sava aroda (nodarbes) nodrošinājuma kārtošanā. Jau pirms trīs gadiem , kad biju spiests pieķert klāt ‘privātpraksi’ , jau bija skaidrs, ka bez tehnikas ‘pacelties’ neizdosies. Nu jau arī skaidrs, ka piekopt ‘soli pa solītim’ ir zaudēt gan laiku, gan naudu. Vajadzīgs ‘lēciens’. Pat pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem šogad mani ienākumi būtu daudz, daudz reizes lielāki ja būtu nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Tā nu es esmu noņēmies kā uzreiz tikt pie nākamo divu gadu ienākumiem. Varianti, protams, ir, pats pieņemamākais būtu šo to ‘uzsist gaisā’ , bet šim tam izrādās nemaz nav tik viegli atrast pircēju, ja pat cena būtu ‘smieklīgi’ maza. Aizbraukt peļņā uz gadiņiem diviem, vadoties no pieredzes, vajadzētu pietikt. Vienīgais kas bremzē - rast kādu kurš pieskatītu mājas, mājdzīvniekus un visu kas ap to. Kas nekaiš pilsētniekam, aizslēdz dzīvokli un ČAU. Arī sarunāt kādu kas parūpējas par kaķīti un neļautu nokalst istabas augiem nebūtu problēmas. Pats ‘trakākais’ ka manā arodā daudz darba piedāvājumu gan ‘austrumos’, gan ‘rietumos’. Ak, jā, ir jau arī bankas, bet „ 9 no 10 „ es neesmu ‘interesants’. Izprotu, ka ar ‘sīkumiem’ tām negribas krāmēties.  Kā sanāks ar to vienu, vēl nezinu, negribas iekrist, bet alternatīva ir tikai - ‘kravāt koferi’. Tas ko beidzamā laikā vara(valdība) masveidā deklamē, un propaganda LTV un radio izbazūnē par ekonomiskā trimdā izbraukušajiem un vēlmi daļu no tiem atgriezt, uztveru vien kā ‘tukšu salmu kulšanu’. Ja grib lai kādi atgriežas, tad vispirms jau vajadzētu lai nebrauc prom. Bet par to varbūt jau kādu citu reizi. Tā vien gribās pastāstīt kā man pašam savulaik ir klājies Anglijā , kāpēc atgriezos un ko es ieteiktu neizlēmīgajiem.

ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris

Nauda nesmird......


.....šim Romas imperatora Vespasiana ‘spārnotājam’ izteikumam saistībā ar pārmetumiem par maksas ieviešanu publiskajās tualetēs, manuprāt, nebūtu saistāms ar ‘modernizētā’ meča radīto smirdoņu biežajiem izvirdumiem. Vespasians naudu Romas budžetam novirzīja smirdoņu (antisanitārijas) mazināšanai , Metalurga īpašnieka un viņa aizmugurei valdošajās  aprindās ‘nauda smird’ jo šī ir gūta smirdoņu (ķīmisko teroru) vairojot. Savam ‘izlēcienam’ kā neorganizētajam piketētājam, kurš ielauzās starp abu nometņu likumīgiem ‘piketčikiem’ par pamudinājumu kalpoja šā pasākuma rīkošana gan nevietā , gan nelaikā. Nevietā tamdēļ, ka ja metalurga darbība nav apturēta lai novērstu piesārņojumu (smakas ), tad viss ir likumīgi, un ja šādu likumu kāds (kādi) ir nemierā tad jāprotestē ir pie vietvalžiem (Domes). Mans miteklis Liepājā (centrs, tuvu jūrai) dominējošo metroloģisko apstākļu dēļ līdz šim nav skarts tam ko nākas paciest pa ‘meča’ vējam dzīvojošiem. Ja nāktos ‘baudīt’ likumīgu degošu gumiju un plastmasu smārdu tad es , vismaz primāri, vērstos pret šo smirdošo likumību. Nelaikā tamdēļ, ka domes sēdes ir ceturtdienās vienreiz mēnesī. Uzrīkotais ‘antipikets’, man raudzījās gan skumjš, gan komisks. Skumjš tamdēļ, ka šie strādnieki ir padarīti par ķīlniekiem argumentācijai –„ vainu darbs un smārds vai nu bezdarbs un nabadzība. Komisks tamdēļ, ka to pusē bija lozungi - „mēs arī par zaļu Liepāju”. Vai tas viņu ‘zaļums’ ietver arī tīrāku gaisu meča apsargs liedza man noskaidrot.  Mans ‘plakātiskais’ viedoklis, ka „MODERNIZĒTA METALURGA SMIRDOŅA IR LIKUMĪGA . JAPROTESTĒ PIE DOMES” , metalurgu antipiketčiku puses tika vai nu ‘apriets’, bet nedaudziem, kā likās, pārsteidzošs. Oficiālam piketam es uzrados arī kā nevajadzīga piedeva. Šai mazskaitlīgajai (nez vai pat 20 personu) ‘raibajai’ grupiņai mans aicinājums uz likumīgu virzību vieniem radīja ‘neartikulētas atraugas’ , bet varbūt kādam arī lika aizdomāties. Konkrētāk par saklausīto un komentāriem portālos varētu sarakstīt literāru apcerējumu, diemžēl nav laika – jāstrādā.  Dīvaini bija pavērot kā divi ‘krievvalodīgie’  Terentjevs (nez kamdēļ tērpies ķiverē) ‘debatēja’ ar deputāti -osipovieti Kosaku valsts (latviešu) valodā. Interesanti, vai smaku nomocītie ir meklējuši aizstāvību pie citām partijām (deputātiem)?, ja tā tad ko tās (tie) ir atbildēju-šas (ši) . Es būtu pateicīgs ja kāds man īsumā atrakstītu citu ‘tautas kalpu’ nostāju. Principā jau risinājumi ir lai „vilks (Terentjevs) būtu paēdis un aitas (visi pārējie) dzīvas un veselas” . Ceru, ka vieni gan otri saorganizēsies risinājumam , es palikšu pa vidu.
 Ledus ir sakustējies” un tas priecē.