sestdiena, 2014. gada 15. marts

Haļava ...


...ir pirmais kas nāk prātā vērojot un vērtējot notikumus Ukrainā saistībā ar vienas daļas velmi, bet otras ne, iestāties Eiropas Savienībā. Tieši iestāties , jo masu apziņā tā tas uztveras. Daudziem tur tāpat kā pirms 10 gadiem te Latvijā masu propagandas iespaidā un pašu tumsonībā sekmēja uzskatu, ka tas dos strauju vispārējas labklājības pieaugumu. Pie varas tikušie, birokrātija, dažādu ES fondu atsaimniekotāji gan ir ieguvējos. Atbilde uz to kamdēļ lielum lielam vairumam nākas dzīvot uz nabadzības robežas vai arī doties ekonomiskā trimdā ir dalība ES(būt bezvīzu Šengenā un brīvā tirdzniecības zonā var bez ES). Eiropas Savienība ir šaušalīgas birokrātijas, finansu oligarhijas, politikāņu un lielkoncernu veidojums kam te, Latvijā, savu nozīmīgu papildus slogu pievieno iztapoņi šajās varās mūspusē. Metalurga bankrots ne mazā mērā ir arī dēļ būšanas ESā. Liepāja lielrūpnieciba (arī pilsēta) uzplauka kā Krievijas impērijas vārti uz ‘rietumu’ pasauli. Starpkaru laiku raksturotu kā ne ekonomisku izrāvienu , bet arī ne kā pagrimumu jo tad vēl spēkā bija klasiskais kapitālisms (gandrīz patiesa tirgus ekonomika) kas neierobežo saimniecisko darbību. Zem Padomju Savienības atkal industriālais bums, pēc tās sabrukuma(likumsakarīgā) – kolaps arī likumsakarīgs. Protams, ja kaut kādu perturbāciju rezultātā izdotos nomest ES slogu bez ekonomiskas revolūcijas nekas radikāli nemainītos. Vai Liepājā (Latvijā) būtu iespējams saimniecisks uzplaukums, kas taustāmi atspoguļotos (makā) ikvienam, kura darbs un prasmes būtu nepieciešamas brīvas saimniekošanas apstākļos? Atbilde ir acīmredzama ikvienam mazam un vidējam uzņēmējam, gan arī tiem lielajiem kas savas ražotnes pārceļ ārpus ES. Salīdzinājumam - vai vieglāk pārvietoties iekaltām važās (likumi, noteikumi, normas) vai bez tām?
Lūk, šādas pārdomas - man kā sīkuzņēmējam un amatniekam.
Neparasti siltā un mazsniegotā ziema (paldies globālai sasilšanai ;) ) ļāva darbus veikt gandrīz bez pārtraukuma kas ļāva nebadoties šai man pamatā tukšajā gada laikā. Šis pavasaris un vasara lielas cerības nevieš, jūtams kaut kas stagnējoš, bet tad jau redzēs......

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru