Būt vai nebūt......

      Tā nu sagadījās, ka iecere rakstīt 2x mēnesī pilnīgi izgāzusies, vismaz pa reizei kaut vai ‘tradīcijas’ pēc jāpieturas. Rakstīsies ‘smagi’. Varbūt tamdēļ, ka esmu ar visu ‘galvu ieracies’ tehniskā un matemātiskā (finansiāli pamatotā) sava aroda (nodarbes) nodrošinājuma kārtošanā. Jau pirms trīs gadiem , kad biju spiests pieķert klāt ‘privātpraksi’ , jau bija skaidrs, ka bez tehnikas ‘pacelties’ neizdosies. Nu jau arī skaidrs, ka piekopt ‘soli pa solītim’ ir zaudēt gan laiku, gan naudu. Vajadzīgs ‘lēciens’. Pat pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem šogad mani ienākumi būtu daudz, daudz reizes lielāki ja būtu nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Tā nu es esmu noņēmies kā uzreiz tikt pie nākamo divu gadu ienākumiem. Varianti, protams, ir, pats pieņemamākais būtu šo to ‘uzsist gaisā’ , bet šim tam izrādās nemaz nav tik viegli atrast pircēju, ja pat cena būtu ‘smieklīgi’ maza. Aizbraukt peļņā uz gadiņiem diviem, vadoties no pieredzes, vajadzētu pietikt. Vienīgais kas bremzē - rast kādu kurš pieskatītu mājas, mājdzīvniekus un visu kas ap to. Kas nekaiš pilsētniekam, aizslēdz dzīvokli un ČAU. Arī sarunāt kādu kas parūpējas par kaķīti un neļautu nokalst istabas augiem nebūtu problēmas. Pats ‘trakākais’ ka manā arodā daudz darba piedāvājumu gan ‘austrumos’, gan ‘rietumos’. Ak, jā, ir jau arī bankas, bet „ 9 no 10 „ es neesmu ‘interesants’. Izprotu, ka ar ‘sīkumiem’ tām negribas krāmēties.  Kā sanāks ar to vienu, vēl nezinu, negribas iekrist, bet alternatīva ir tikai - ‘kravāt koferi’. Tas ko beidzamā laikā vara(valdība) masveidā deklamē, un propaganda LTV un radio izbazūnē par ekonomiskā trimdā izbraukušajiem un vēlmi daļu no tiem atgriezt, uztveru vien kā ‘tukšu salmu kulšanu’. Ja grib lai kādi atgriežas, tad vispirms jau vajadzētu lai nebrauc prom. Bet par to varbūt jau kādu citu reizi. Tā vien gribās pastāstīt kā man pašam savulaik ir klājies Anglijā , kāpēc atgriezos un ko es ieteiktu neizlēmīgajiem.

Nauda nesmird......

.....šim Romas imperatora Vespasiana ‘spārnotājam’ izteikumam saistībā ar pārmetumiem par maksas ieviešanu publiskajās tualetēs, manuprāt, nebūtu saistāms ar ‘modernizētā’ meča radīto smirdoņu biežajiem izvirdumiem. Vespasians naudu Romas budžetam novirzīja smirdoņu (antisanitārijas) mazināšanai , Metalurga īpašnieka un viņa aizmugurei valdošajās  aprindās ‘nauda smird’ jo šī ir gūta smirdoņu (ķīmisko teroru) vairojot. Savam ‘izlēcienam’ kā neorganizētajam piketētājam, kurš ielauzās starp abu nometņu likumīgiem ‘piketčikiem’ par pamudinājumu kalpoja šā pasākuma rīkošana gan nevietā , gan nelaikā. Nevietā tamdēļ, ka ja metalurga darbība nav apturēta lai novērstu piesārņojumu (smakas ), tad viss ir likumīgi, un ja šādu likumu kāds (kādi) ir nemierā tad jāprotestē ir pie vietvalžiem (Domes). Mans miteklis Liepājā (centrs, tuvu jūrai) dominējošo metroloģisko apstākļu dēļ līdz šim nav skarts tam ko nākas paciest pa ‘meča’ vējam dzīvojošiem. Ja nāktos ‘baudīt’ likumīgu degošu gumiju un plastmasu smārdu tad es , vismaz primāri, vērstos pret šo smirdošo likumību. Nelaikā tamdēļ, ka domes sēdes ir ceturtdienās vienreiz mēnesī. Uzrīkotais ‘antipikets’, man raudzījās gan skumjš, gan komisks. Skumjš tamdēļ, ka šie strādnieki ir padarīti par ķīlniekiem argumentācijai –„ vainu darbs un smārds vai nu bezdarbs un nabadzība. Komisks tamdēļ, ka to pusē bija lozungi - „mēs arī par zaļu Liepāju”. Vai tas viņu ‘zaļums’ ietver arī tīrāku gaisu meča apsargs liedza man noskaidrot.  Mans ‘plakātiskais’ viedoklis, ka „MODERNIZĒTA METALURGA SMIRDOŅA IR LIKUMĪGA . JAPROTESTĒ PIE DOMES” , metalurgu antipiketčiku puses tika vai nu ‘apriets’, bet nedaudziem, kā likās, pārsteidzošs. Oficiālam piketam es uzrados arī kā nevajadzīga piedeva. Šai mazskaitlīgajai (nez vai pat 20 personu) ‘raibajai’ grupiņai mans aicinājums uz likumīgu virzību vieniem radīja ‘neartikulētas atraugas’ , bet varbūt kādam arī lika aizdomāties. Konkrētāk par saklausīto un komentāriem portālos varētu sarakstīt literāru apcerējumu, diemžēl nav laika – jāstrādā.  Dīvaini bija pavērot kā divi ‘krievvalodīgie’  Terentjevs (nez kamdēļ tērpies ķiverē) ‘debatēja’ ar deputāti -osipovieti Kosaku valsts (latviešu) valodā. Interesanti, vai smaku nomocītie ir meklējuši aizstāvību pie citām partijām (deputātiem)?, ja tā tad ko tās (tie) ir atbildēju-šas (ši) . Es būtu pateicīgs ja kāds man īsumā atrakstītu citu ‘tautas kalpu’ nostāju. Principā jau risinājumi ir lai „vilks (Terentjevs) būtu paēdis un aitas (visi pārējie) dzīvas un veselas” . Ceru, ka vieni gan otri saorganizēsies risinājumam , es palikšu pa vidu.

 „Ledus ir sakustējies” un tas priecē.

Pelnīti vai nepelnīti –finišs.

To, ka līdz šim  ne ‘komentos’ ne ‘meilos’ neesmu saņēmis ‘uzbraucienus’ ka – „...man skauž” vai arī – „pats gribu iefiltrēties šai politbirokrātijas ‘mičumāčā’  ”, uztveru, ka mani teksti tiek vismaz cēloņsakarīgi izvērtēti. Būtu, protams, saistoši skatīt konkrētus argumentus kamdēļ tik un ne mazāk vai arī ne vairāk pienākas ministram, deputātam, augstākai ierēdniecībai , ieskaitot visas raudzes pilnvarniecību. Manā redzējumā, demagoģiskais apgalvojums, ka ja nemaksāsim tik un tik tad visa , vai gandrīz visa, šī kompānija pamuks uz privātbiznesu mani nekādi nepārliecina. Neatminos, ka Liepājā tādējādi būtu zaudēts kāds valstisks censonis. Ar privātbisnesu saprotu tik tādus uzņēmumus, kuri nav radīti vai to darbība(ienākumi) nav tiešsaistē ar varas struktūrām un / vai ‘dotējošu’ likumdošanu. Tas, ka valdošie ekonomiski (savu kabatu pildīšanā) ir atrauti no pārvaldāmo pamatmasas rada to ko tagad populistiski mēdz dēvēt par ‘krīzi’. Starp citu, uz krīzēm to radītāji un to pārvarētāji  tīri labi var uzvārīties arī patreiz. Man ’kā vēsturniekam’ :)  pat redzās, ka baroni bija vairāk ekonomiski atkarīgi no dzimtcilvēkiem nekā patreizējie vietvalži no plebsa. Izteikumos, ka visu izšķir ‘vēlētājs’ un viņš nebalsos par pārāk daudz pelnīt gribošiem kandidātiem uz varu man izsauc tik jautrību, balsos kā likts , jo nav jau kur sprukt. Nezinu nevienu tādu partiju Latvijā vai ‘sarakstu’ novados kura gribētu likvidēt ‘siļu institūciju’  , visas tik paša cenšas tik pie šīm silēm.

P.S., Kaut gan par statistiku ir ne vieni vien skeptiski apzīmējumi, tomēr šo to var izlobīt....

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html

P.P.S. ...vakari tumšojas, darbi pa dārzu un sētu mazinās būs nedaudz vairāk laika pablogot pašam; atrast, palasīt, izvērtēt un iespējams iesaistīties kādā man saistošā blogosvēras  tematikā.  

Pelnīti vai nepelnīti -2

Savā apcerējumā  http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/viedokli/lasitaja-viedoklis-pelniti-vai-nepelniti/  tik virspusīgi paraudzījos uz atalgojumu varas, šoreiz vietējās, struktūrās. Portāla formāts neparedz garum garos spriedelējumus un tas ir labi. Arī rakstīt īsi un kodolīgi nav man pa spēkam, tamdēļ paturpināšu šeit, savā blogā. Ja būs kādas atsauksmes , komentāri tad uz rītdienu varētu tapt turpinājums iesāktam, bet jau redzējumā – cēloņi un sekas.     

‘pilsoniskais’ edis

.... vai tas, kas man piefiksējies ārpus mana ikdienas rūpju loka”. Telegrāfiski mēģināšu atskatīties uz šā gada aizvadītajām divām trešdaļām . Par saviem izlēcieniem pret U.Seska maršrutnieku likvidāciju un viņa radītās Liepājas satiksmes haosa jau ir gan šā bloga aizsākumā gan  http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/domes-nama-aiztur-piketetaju-marsruta-taksometru-aizstavi/ .

Atmiņā palika jezga ap ‘valsts valodas’ referendumu. Mazai atkāpei – kaut kur pirms gada apņēmos nerakstīt komentārus i-netā, bet par to un kāpēc citreiz. Arī agrāk biju ļoti rets šā “pakalpojuma” lietotājs tikai divos portālos un retās reizēs. Vienubrīd gan kad histērija ap referendumu sasniedza savu apogeju ,‘norāvos’ un komentā ‘liepājniekos’ izteicos, to gan drīz vien izdzēsa pretstatā citiem kur abas ‘puses’ lamāja viena otru pavisam nediplomātiski. Nepatīk ‘smadzeņu kompostrētājiem’ ka vat būt arī cits skatījums izņemot ‘balts vai melns’.

 Piefiksējies U.Seska vietnieka un ostas SEZa pilnvarnieka G.Ansiņa ‘blā, blā, blā’ ap liedagu, ‘zilā karoga’ peldvietām , nez kur radušos bakterioloģisko piesārņojumu tajā, kurš nu būtu jāpēta kā radies un kā novērst. Man gan nav mazāko šaubu kamdēļ brīžiem pelde jūrā ir kā atšķaidītu sūdu vanna. Ne reizi vien ostas piestātņu akvatorijā ir nācies redzēt izkārnījumus(cilvēku sūdus) biezā slānī vēju pūstus un straumju nestus. Ja funkcionārs G.Ansiņš patiesi nezina kas piedirš viņa atbildības zonā Baltijas jūru, var pajautā man. Vēl ostas sakarā jāpiemin tās padziļināšanas darbu pārtraukšanu. Tas, kas un kā bija izklāstīts “Kurzemes Vārdā” vai abās vietējās i-vietnēs ir tikai ostas viedoklis. http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/bizness/2012/08/29/ostu-padzilinat-atsaks-pavasari/  Līdz šim nav lasīts oficiāls Beļģijas kompānijas "Dredging International N.V." racēju viedoklis. Žurnālistiem tas acīmredzot neinteresē vai arī ‘ nav jainteresē’. Ja lieta nonāks līdz tiesai būs interesanti. Šo to saprot inženierģeoloģijā zinu, ka normāli ir ja pirms tādu darbu veikšanas par nevienu vien miljonu latu tiek veikta pamatīga inženierģeoloģiskā izpēte, starp citu arī nebūt ne lēta. Nevar būt tā, ka grunts ne no šā ne no tā var izrādīties cietāka(blīvāk). Vai nu visa priekšizpēte ir brāķis , vai nu racēji neko nesajēdz no izpētes dokumentācijas, bet lai jau tiesa izšķir.

Par koncertzāli “Dzintars” – visa šī ‘вазнья’  jau no ieceres sākuma ļoti atgādina shēmošanu pēc ‘распил-(iem)’ un ‘откат-(iem)’. Laikam jau bez tā lai uzvārītos nekādi citādi nevar. Ja izdevumi tiktu segti no privātkapitāla ieskaitot ‘tantes Annas’ viena lata ziedojumu es tikai par ! Varbūt pat pats piečuku pieziedotu, tikai māc šaubas vai ik gadu nebūs pie biļešu ieņēmumiem krietni jāpiemet no budžeta. Ja tā tad vai noņems muzejam, teātrim,....., vai pieliks pie īpašuma nodokļa? Kultūra var pastāvēt arī bez dotācijām, mecenātisms gan vēlams. 

Besīja arī diezgan lielais haoss satiksmes organizācijā remontdarbu laikā, kurš nu nedaudz mazinājies. Daudzviet neloģiski izvietotās ceļu zīmes, otrkārt rītu un vakaru sastrēgumu laikā šai vietās ieraudzīt ceļu policistu regulējot satiksmi kaut vai pusstundu nav gadījies. Šaubos vai vispār kāds no viņiem to prot, bet galvenais jau viņu uzdevums ir pildīt plānu soda naudu iekasēšanā, pa Latviju taču šogad ap 10 miljoniem latu taču jāsakāš !

Apkures lietā U.Seska atbilde saskaņiešiem vispār ir demagoģijas aukstākā pilotāža. Tādi viņa, ka - „nodrošināt efektīvu, kvalitatīvu un drošu siltumapgādi, par kādu Liepājas pilsētas gadījumā uzskatāma centralizētā siltumapgāde...” ,manā skatījumā tie ir vienkārši melīgi. U.Seska secinājums, ka „..šobrīd jebkāda noteikumu maiņa attiecībā uz centralizētā siltumapgādes attīstību būtu vērtējama kā nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana, un tādēļ nav pieļaujama.” -  varētu pretendēt uz dr. Gebelsa prēmiju ar atzinības rakstu.

No svaigākā – viegls šoks, ka piketā pie domes http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/piketetaji-asv-vestnieka-apmeklejuma-laika-prasa-nejaukties-latvijas-politika/  bija tikai divi cilvēki, domāju, ka būs vismaz kādi 20 , būtu zinājis, ka tik švaki ar apmeklējamību, pamestu visus darbus un brauktu uz Liepāju kuplināt pasākumu. Kaut gan ‘politiski’ man līdz V. Birzem tik pat tālu cik līdz J. Osipovam, tomēr es arī esmu pret šo -“biznesa projekts – holokausts”. Cik zinu tad Polijā un vēl kādās austrumeiropas valstīs šīm ‘projektam’ ir pretspars arī varas koridoros. Tas ka Latvijā šiem izdosies noslaukt  cik vien prasīs nu jau vairs nešaubos. Par drosmi V. Birzem un E. Leimanim no manis pa žetonam.

Interesanti par cik un kādā tempā pieaugs degvielas un gāzes cenas pēc tam kad Ben Shalom Bernanke ASV Centrālās bankas(FRS) priekšsēdētājs pagaišo nedēļu ASV nolēma iedarbināt dolāru drukājamo mašīnu. Labi ja spekulanti metīsies ‘zeltā’ , ja labībā - tad maizes un gaļas cenām augt. Eirikus jau arī pirms tam nolēma pieštampot klāt, lai haļavšcikiem grieķijā , spānijā , portugālē un gan jau vēl kaut kur ‘svētki’ nebeigtos. Latvijā ekonomika ir pilnīgā banku pakļautībā, un tās var regulāri uzvārīties bez reālekonomikas kreditēšanas, pilnīgi pietiek ar finansu spekulācijām. Tas, ka Latvijā nabagi paliks vēl nabagāki , bet politbiznesmeņi vēl turīgāki nešaubos – kur aitas tur cirpēji. Interesentiem daži saiti, šis bija vēl pirms bija zināms - drukās bakšus vai nē  http://rbctv.rbc.ru/archive/dialogue/562949984689804.shtml „с Михаилом Хазиным. Долги США: новые рекорды”

 Būtu kas sakāms par pilsonības referendumu, Latvijas attīstības plānu, Satversmes „kodolu” un gan jau vēl kaut ko. Cik atceros, vēl pavasarī bija ‘šūmēšanās’ ap pensijas vecuma palielināšanu, un visu šo sistēmu. Būs laiks , būs jāizliek pārdomas uz papīra, tas gan pašam ļauj sakārtot domas pa plauktiņiem, gan varbūt arī kādam dod citu nefiltrētu ieskatu.

Jaunākais – svētdien 16. septembrī pa dienu ievēroju šā rudens pirmo zosu kāsi pārlaižamies, liekās kaut kā paagri.

Vasara pārdzīvota...

...varēja būt labāk, bet labi, ka nebija sliktāk.

Viss pa vecam, ‘lauvas tiesu’ laika aizņem darbs iztikai, palīdz tas, ka tas man patīk , dod gandarījumu. Apbēdina, ka spēju paveikt tik kādus 20% no tā ko spētu pie pilnīgāka tehniska nodrošinājuma. Pa ziemu būs kaut kas jāuzkonstruē atkarībā no tā cik izdosies ar finansēm. Pat visprastākais aprēķins apliecina, ka samontēt pašam būs jebkurā gadījumā 4 vai 5 reiz lētāk nekā pirkt kādu gatavu iekārtu.  Šosezon daudzkārt nācās veikt darbus piekrastes pagastos no Liepājas līdz Jūrkalnei. Bez tā, ka daudz pilnīgāk ir izzināts tas kādi bija ģeoloģiskie procesi pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā kad vienīgā atlikusi noteicošā būtiskākā ietekme uz reljefu un tā struktūru ir jūras (brīžiem ezera kā noslēgtas ūdenstilpnes) ūdenslīmeņa izmaiņas, kuru svārstības ir bijušas ± 20 metru robežās. Patreiz notiekošā krasta izskalošanās (citviet uzskalošanās) arī ir ģeomorfoloģisks process tik man gribās domāt ka galvenais dzinulis ir vējš un straumes kas temperatūru izmaiņās (klimata) nosaka to stiprumu, ilgumu, virzienu. Bez visa aukstāk aprakstītā ļoti interesantas ir tikšanās ar jauniem un arī veciem klientiem. Pārsvarā vidējas rocības zemnieki, amatnieki un tādi no tiem, kuri vai nu jau pasākuši vai jau kādu laiku uzņem atpūtniekus un tūristus (tas nav viens un tas pats). Katrā ziņā tie ir cilvēki kuri zina vērtību katram latam un pie tiem tie nonāk tikai tad kad kāds(di) labprātīgi vēlās pirkt to darba augļus vai nu pārtiku, izstrādājumus vai pakalpojumus. Sarunas raisās gan par katra arodu vai nodarbi, gan to kas palīdz vai traucē lai būtu labāk. Palīdz galvenokārt tas ja iegadās labvēlīgi laika apstākļi, bet par nelabvēlīgu laiku , kuram tomēr piemīt cikliskums , vislielāko traucēkli min valsti, ar to domājot visu politiķu un ierēdņu mašinēriju ar ierobežojumiem regulējumiem un ‘papīru’ teroru. Ja es pats to visu nezinātu varētu nodomāt, ka valstī varu ir sagrābuši kādi naidnieki ar mērķi apspiest un graut. Pats dīvainākais, ka šie paši zemnieki un amatnieki ir apstiprinājuši viņu varu caur vēlēšanām, bet kāpēc tas tā ir cita stāsta vērts. Vispār jau par politiku un saimnieciskas dabas jautājumiem tā nopietni nemaz neparunāt, jo darbs prasa patstāvīgu uzmanību , nepārtraukti ir jāštuko līdzi un arī fiziski dažreiz pēc 10 stundu nepārtrauktas slodzes gribās ātrāk uz mājām, kādu kaušeli alus un gulēt, gulēt , gulēt. Olimpiskās spēles faktiski neredzēju, kaut gan jau baigi gribējās. Ak, jā, ja palieku pilsētā tad gan vēl ieslēdzu kompi, bez pasta un tīri profesionālas informācijas gribās jau zināt kas notiek tuvāka un tālākā apkārtnē. Ja info būtu jāsaņem tikai no Latvijas TV , radio un “Kurzemes vārda”, tas būtu līdzvērtīgs ‘dzīvošanai mucā un pa spundu barotam’. Diemžēl liela daļa un it sevišķi pensionāru ir pilnīgā šo mēdiju varā , un par cik no viņu galvās notiekošā caur vēlēšanām ir atkarīgs kurš grupējums, saukts par partiju, nonāks pie varas, ar kuru no konkurentiem ‘saošņāsies’, bet ar kuru nē , tad arī mani nepārsteidz tas cik dziļā saimnieciskā un arī tikumiskā bedrē esam krituši. Patreiz jau pārsteidzoši agri ir sācies kārtējais vēlēšanu šovs. Pirmās pazīmes jau vēroju paša gada sākumā, pusotru gadu(!) pirms biļetenu mešanas urnās – ‘urnēšanas’. Nu jau smadzeņu skalošana un spalvu spodrināšana iet pilnā sparā. Cīniņš var izrādīties ne pa jokam, jo ja kādam(diem) būs izdevīgi tad bez lielas piepūles var gāzt Saeimu īsi pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām.

Jau labi sen nevaru pabeigt izvērstāku apcerējumu par Liepājas sabiedrisko transportu arī tramvaja līnijas kontekstā. Arī TOP 25 ienesīgāko pašavaldībnieku un to saimniecisko struktūru bonzu saņemtais par ‘kalpošanu tautai’ raisa pārdomām uz ‘papīra’. Varbūt ar to kādreiz būs iespēja nopublicēties www.irLiepaja.lv viedokļos. Šās tēmas tomēr prasa iedziļināšanos faktos, ciparos un dokumentos lai nesarakstītos galīgas muļķības.

Ir ko noņemties pa dārzu, visumā viss kās sēts un stādīts audzis diezgan labi. Pārsteidza dažas vecas ābeles kurām beidzamo desmit gadu laikā tikai bija rets ābols, bet šogad pilni zari. Sēņu gan nav, vismaz tik lai ietu klīst ar grozu. Dīķī dažādu sugu zivteles aug un vairojas itin labi, piebaroju, īpaši tām garšo konservu saturs, kas domāts kaķiem. Varētu stundām sēdēt un vērot dīķī un ap to notiekošo. Galvenais secinājums ko es redzu gan savā mežā gan pļavās ir jo mazāk es jaucos Dabas procesos jo daudzveidīgāka, krāšņāka un noturīgāka tā kļūt. Nedaudz jau iejaucos ar , bet tik lai nedaudz piepalīdzētu tiem augiem, kuri tika agrākās saimnieciskas darbības dēļ izzuduši. Redzu, ka šādas manas NEapsaimniekošanas dēļ ir uzradies neviens vien Latvijā rets un aizsargājams augs un pat arī kukainis, rāpulis un putns. Zinātāji jau zin, ka tie mani 30ha ir galveno kārt ne jau materiālo labumu gūšanai. Diemžēl cilvēku sabiedrībā ir īpaši tajā ko mēdz dēvēt par ‘rietumu civilizāciju’ notiek un arī tiek mērķtiecīgi veikta unifikācija, kas ved pie degradācijas, bet tas jau arī būtu cits stāsts citai reizei.

Kā man ‘neiet’……

…. , ‘neiet’, - kopš beidzamā ieraksta nav izdevies kļūt par miljonāru :( , kaut gan nebiju apņēmies par tādu kļūt  ☺ . Vismaz kādas piecas (5) reizes esmu cītīgi laistījis ‘mazdārziņu’ ☺ un gandrīz tūlīt pēc tam lietus ir divtikt pārmitrinājis manu audzējumu :(. Tiesa viņnedēļ, trešajā dienā, noslinkoju, neaplaistīju un  atmaksājās ! , visu nakti lija  ☺  Neesmu arī nodibinājis ‘savu’ partiju :( , jo Latvijā tāda nesavāktu pat obligātoriskos 5% ☺. Neesmu pat sapņos apsvēris iespēju iestāties (ielīst)  kādā no esošām jo nav tādas kura gan vārdos gan darbos sakristu ar maniem priekšstatiem par to - kā jābūt.  Naudas lietās nopelnīju tā ap trīs (3X) mazāk nekā spētu jo spēciņi par īsu, tas ir - ne visu ko varu celt varu arī panest , prasti runājot daudzus darbus neuzņemos jo nav tehnisku iespēju tos veikt. Apkārt notiekošais vairāk uzjautrina nekā satrauc, kaut gan cituprāt būtu jābūt otrādi. Notiekošais Liepājā, Latvijā, un plašākā apkaimē pārsteigumus nerada, viss notiek kā jau to paredzēju sev, vispār šogad nekas man neparedzams nav gaidāms, visādi idioti, kuri kaut ko apšauj, uzspridzina, noblēdī vai ‘sačakarē’ vispārējo ritējumu neietekmē. Gribētos jau kādubrīdi izpausties publiskāk, tomēr tam vai nu nav laika vai iedvesmas. Patreiz tā un ne citādi.....

Kā man ‘iet’ ...

     Nepildās un nepildās mana apņemšanās reizi nedēļā šo to ieblogot, diemžēl. Labi, ka caur to nevienam, ieskaitot mani nerodas kādas materiāls kaitējums ☺ . Tomēr cik varu noprast no Googl-a mana ‘konta statistikas’ interese vai ir kas jauns nav apsīkusi. Un nav jau tā ka nebūtu par ko izteikties , ir , varbūt gribētos pat vairākas reizes nedēļā, bet jau kopš aprīļa un it sevišķi maijā līdz pat šodienai ir baigi daudz darba. Tik daudz, ka pat ieslēgt kompi lai tik parlūrēt pastu un dažas www lapas nav ‘spēka’ vai noskaņas. Cik daudz un kādos apstākļos ir izurbts inženier-ģeoloģijā un ūdens ieguvei hidroloģijā neizplatīšos , ja nu kāds vēl noskauž ☺. Nācās pat attiekties no dažiem pat it kā izdevīgiem piedāvājumiem. Arī autiņa piegatavošana lai divos piegājienos izietu tehnisko apskati prasa laiku. Maksāt servisiem, kad 95% varu izdarīt pats, neveras maks. Nevaru pat iedomāties cik lieliem man būtu jābūt ienākumiem lai , piemēram par stupicas gultņa nomaiņu kas man prasa nesteidzoties un rūpīgi stundas laiku , servisam man būtu jāatdod vismaz Ls 15 . Arī piemājas lauciņa iekopšana , apsēšana un apstādīšana nav tikai prieka vai ietaupīšanas uz pirkšanu pēc. Kad pierod pie pašaudzētā garšas, rūpnieciski audzētais ‘neiet vairs pie dūšas’. Ar vistu olu ‘biznesu’ gan būs pagaidām cauri, būs palikušas nu jau tikai četras ilgdzīvotājas pašu vajadzībai. Tie gan kurus es biju pieradinājis pie brīvībā turētu vistu olu garšas un vizuālās pievilcības gan ir apbēdināti. Jāpiestrādā vēl pie malkas piegatavošanas , kādi divi kubi vēl jāsaskalda. Vispār man ziemai pietiek ar nedēļas darbu sākot no mežā līdz šķūnim lai visu laiku būtu silti un gatavot cauru gadu uz plīts. Baigi labi justies tādā enerģētiskā neatkarībā. Elektriskā tējkanna paliek tik rīta kafijai, bet gāze kādam steidzīgākam pagatavojumam. Gāzes balons nevar beigties nu jau kādu piekto gadu.

Arī nu jau vairāk  par mēnesi kompī  pieseivots viedoklis par Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanu, kas par kādiem 90% jau sen ir gatavs, bet neizdodas piespicēt, jo iespējams, ka tas varētu iet cauri kādā publiskā i-neta vietnē un gribās lai tas būtu maksimāli vispusīgs manā izpratnē, lasītājam saistošs un uz pārdomām vedinošs . Ceru, ka tuvākā laikā atradīšu kādas trīs stundas no citām nodarbēm brīvu laiku un ar citām domām neaizņemtu prātu.

Maijā pabūts arī uz pagastā notikušo ‘sabiedrisko apspriešanu’ par vēja elektrostaciju būvniecību. Un ne jau par šo gigantisko propelleru būšanu vai nē , bet par farsu ko sauc par publisko apspriešanu un niansēm ap to ir sakrājušās pārdomas. Arī Rucavas novada iedzīvotāju sapulce ar galveno tēmu par zemes-īpašuma nodokļiem un vietējo varu tā vien laužas uz ‘papīra’.

Pavisam negaidīti sanāca satikt un pēc Viņa iniciatīvas nedaudz aprunāties ar kādu visā visumā ietekmīgu Liepājnieku , vēl nesenā pagātnē varētu pat teikt vietējo oligarhu ( šo apzīmējumu lietoju pilnīgi neitrāli, bez vairuma poļitruku tam piedēvētā negatīvisma). Cik nopratu biju piesaistījis Viņa uzmanību ar savām izdarībām ap ‘maršrutnieku’ likvidāciju. Pat ne desmit minūšu gara aprunāšanās man deva vielu pārdomām par dažādām pasaulēm, kurās es un Viņš dzīvojam. Kaut gan kas tur neparasts – vide veido apziņu, taču. Detaļās gan šis tas par šo un to mums abiem it kā ir vienāds skatījums.

‘Saldajam ēdienam’ būtu arī tēma par Liepājas pludmali, ūdens kvalitāti ‘zilajiem karogiem’, piesārņojumu (arī ar sūdiem) un atbildīgo (vai bezatbildīgo) amatpersonu , tostarp ar Liepājas mēra un ostas SEZ vietnieka Gunāra Ansiņa  piesaukšanu. Ūdens tēma man kā profesionāli tuvai būtu daudz kas sakāms , arī par sadzīviskiem mītiem ar kuriem nākas saskarties, tostarp ar un ap āderēm , piesārņojumu, un hipotētisko trūkšanu nākotnē.

Likuma 'bardzē'

   Polemikas pēc ar  http://www.liepajniekiem.lv/lat/blogs/2012/04/21/gunita-boka-likuma-sardze/ un tur komentos lasīto kā pirmo un galveno vēlos apstrīdēt Gunitas Bokas viedokli, ka nodokļu maksāšana un citu likumos iestrādāto normu ievēršana, kaut pa solītim ved uz ekonomisko uzplaukumu. Tās nu gan ir muļķības un to var apgalvot vai nu tik pilnīgs ekonomisks ‘dunduks’ , mūsdienu demokrātiskā režīma poļitruks, vai arī tāds, kas dzīvo uz citu darba pievienotās vērtības rēķina ko cits patērētājs ir labprātīgi apmaksājis darba veicējam. Tic viņa tam vai nē, bet pieļauju, ka citādi viņa nemaz neiedrošinātos teikt. Bet lai jau izpaliek makroekonomika un mikroekonomika.

Šādi vietējā režīma represīvo orgānu uzbraucieni  biznesam kopumā vai nu šiem Liepājas izklaides uzņēmumiem bīda - vienus uz likvidāciju (klientu izbaidīšana, nodzīšana pagrīdē utt.) vai arī tā ir kāda ko konkurējošo krogu vai daudzus gadus varas labvēlību un acu piemiegšanu uz šo un to baudījušas izklaides vietas pasūtījums konkurentu iebiedēšanai vai ‘administratīvai’  likvidēšanai, kā arī vēstījums neko pasākt. Liepāja jau tā pēc pl. 18iem izskatās kā izmirusi pilsēta pat nu jau šajos gaišajos vakaros. Kaut kur kaut kādos komentos lasītais, ka šos klubus apmeklē mazgadīgie(gās) tur lieto alkoholu, pīpē un nez ko tur vēl, tad varu apgalvot, ka visu to pašu veiksmīgi var darīt vārtu rūmē vai kādā dzīvoklī . Tad jau labāk bārmeņu, viesmīļu un apsargu uzraudzībā. Man nav nemazāko šaubu, ka fiskālie un citi represīvie varas orgāni labi zina patieso situāciju, gluži jau idioti tur nestrādā , un ja vajag tad uzzināt (atklāt) vairāk var bez spektakulārām  metodēm. Tomēr saprotu, ka tautai jāizrādās. Manuprāt, krogiem būtu maksājams viens nodoklis, piemēram, kvadrātmetru nodoklis(varbūt kāds cits viens vai divi) un basta, bet tāda nodokļu un citu visādu normu maksimāla vienkāršošana samazinātu VID un VDI un līdzīgu iestāžu darboņu varu, legālos un pilnīgi pieļauju arī blakus ienākumus. Dīvaini, ka reidā nepiedalījās ugunsdrošības inspekcija. Paredzu, ka viņi „domā”, ka nekas tāds, kas skar viņu darbības lauciņu te nevar notikt, pretstatā ugunsgrēku  traģēdijām ne tik tālo kaimiņvalstu krogos(nepavisam neaicinu uz VUGD darbiniekus uz teroru pret izklaides vietām). Būtu jau interesanti izzināt pašu krodzinieku viedokli , ceru, ka dažādotu, bet varbūt tādi jau izskanējuši (būšu pateicīgs par linku ).

P.S. ..šo to esmu sarakstījis par jaunās tramvaja līnijas izbūvi tomēr līdz loģiskam šā apcerējuma nobeigumam nonākt liedz gan laika trūkums gan totāls nogurums pēc šobrīd jau pilnīgi ‘trakās’  aizņemtības arodā. Maizīte jau nāk no urbtajiem metriem. 

P.P.S...ceru, ka esmu pelnījis uz kritiskām piezīm.

Nesadegt, nenosmakt, netikt samītam.

         Ieejot iepirkties, it īpaši vienā no tīkla ‘super’ bodēm zemapziņā uzplaiksni doma, kas būtu ja pēkšņi kādā no daudzajām ar elektrību darbināmajām ietaisēm (saldējamie skapji, elektroinstalācija un līdzīgi) izceltos liesmas vai dūmošana. Tas kā tā var notikt nebūtu nekas neparasts, tomēr sekas, kuras rastos izceļoties panikai tiecoties uz izeju kad jau tā ikdienas apstākļos izspraukties caur pircēju burzmu starp preču krāvumiem tirdzniecības zālē bez grūstīšanās ir praktiski neiespējami, būtu katastrofālas. Iespējams, ka valsts ugunsdrošības inspekcija nepastāv vispār vai pažarnieki tādiem veikaliem met līkumu, tomēr neticas, ka nekad tādā nav iepircies (iemaldījies) kāds pašvaldības policists, kuram kaut nedaudz rūp tas, kas nav darba(dienesta) instrukcijā tieši ierakstīts. Tas, ka viņiem ir po..j  viss tas par ko nevar iekasēt kādu latu esmu pārliecinājies ne reizi vien.  Iespējamo upuru skaits tādā veikalu ķēdes tirdzniecības vietā noteikti būtu mazāks par atpirkties spēju no šā konkrētā tīkla veikala finansu iespējām. Vai sava stulbuma , korumpētības vai pofigisma dēļ šie pažarniekpriekšnieki zin, ka ja kādā no veikaliem kur acīmredzami tiek pārkāptas acīm redzamas evakuācijas drošības normas viņiem šiem ‘atbildīgajiem’ ierēdņiem, ģenerāļiem, inspektoriem un līdzdarboņiem nekas personīgi nedraud. Ja kas, tad naudisko tēriņu samaksās valsts tas ir kārtējo reizi noslauks no ikviena kaut vai palielinot, par piemēru, PVN vai aizkavējot nabadzības pabalsta (pensijas) palielināšanu  kaut vai arī par 0,1%. Kamdēļ tad es neminu nevienu no šīm potenciāli bīstamajām tirdzniecības vietām? Pirmkārt jau tamdēļ, ka katram pašam jābūt galvai uz pleciem izvērtējot bīstamības jebkurā dzīves situācijā, otrkārt lai tie kam nospļauties par bīstamībā kaut par nieku apzinātos savu līdzatbildību, ja kas. Protams ja kādam no ierēdņiem ir $ vai cita veida klapes uz acīm varu ieteikt vietas kur varētu sarīkot evakuācijas mācības uguns nelaimju iespējamības gadījumā.

Es malā stāvēdams.....

       Attālināti vērojot deputāta I. Kesenfelda saķeršanos ar deputātu un vienpersoniski arī pilsētas mēru U. Sesku varu vien atkārtot un atkārtot, ka manos ieskatos ( principos) ikvienai šīs augstākās lēmējvaras, un tāda tā ir iegadījusies 15 deputātu personā, sastāvdaļai (deputātam) būtu jāzin par ko viņš lemj. Pretējā gadījumā tāds deputāts ( jebkurš ) ir vai nu marionete vai vienaldzīgs , ļoti negudrs(muļķis) vai bezatbildīgs(faktiski jau neko bezatbildīgāku par mūsdienu demokrātiski vēlētu institūciju pasaulē atrast nav iespējams). Ja deputāts nevar (tiek liegta iespēja) izsekot kaut vai katram santīmam no nodokļos vai obligātajos maksājumos iekasētās naudas, kā arī visiem darījumiem pašvaldības radītājas saimnieciskajās struktūrās un uzņēmumos tad viņš kļūst ‘politiski atbildīgs’ ja notiek kādas nelikumības vai krimināls. Un ej nu ieskaidro savam vēlētajam (fanam, jūsmotājam iespējams pat piekritējam) ka ‘es te ņepričom’.

Man personīgi U. Seska nevēlēšanās atklāt darījumus drīzāk gan saistās ar to ko prasti runājot sauc par likumīgo shēmošanu, vai draugu būšanu kas pats par sevi var nebūt arī nekas slikts vērojot Ventspils mēra un lielākās daļas ventspilnieku abpusējus ieguvumus un simpātijas. 

Vai deputāta I. Kesenfelda vēlēšanās zināt to kas viņam jau tāpat pēc likuma pienākas ir vēlme gūt guvumu sev, vai arī kas no tā atleks arī mums liepājniekiem , pārliecību neesmu guvis. Tas, ka daļai biznesa pa varītēm jālien varā lai varētu normāli strādāt, bet daļai biznesa tur jāatrodas lai apkarotu konkurentus, es uzskatu par iekārtas pataloģiju.

Ja deputāts I. Kesenfelds spētu mani pārliecināt, ka viņa cīniņš par atklātumu var dot kādu labumu arī man , es būtu Viņa pusē. Ja par to pašu viņam izdotos pārliecināt (pierādīt) vēl n-to skaitu liepājnieku, tie, domājams, arī vismaz gribētu redzēt (balsot par) Viņu lēmēj/izpild varā arī turpmāk ja ne kā citādi līdzēt. Tas, ka deputāts I. Kesenfelds cita starpā vēlas lai : ”...... līgumi ir saimnieciski izdevīgi pašvaldībai”, nekādā veidā man nelīdzsvarojas (neasociējas) ar to, ka tie var būt izdevīgi arī man vai vēl kādam vidusmēra liepājniekam. Tīri politiski arī nevaru viņu atbalstīt jo partija, kuru Viņš pārstāv TB/LNNK pēc rietumu standartiem ir nacionāli sociālistiska , bet man izcelsme klibo un būt sociālistam liedz mani ieskati (ļoti vecmodīgi ). 

Izbrīna arī, ka deputāts I. Kesenfelds uzskatot, ka tiek pārkāpts likums neizsniedzot viņam dokumentus nevēršas prokuratūrā.

Tomēr neskatoties uz visu vēlu deputātam I. Kesenfeldam panākumus viņa cīniņā ar deputātu un izpildvaras šefu U. Sesku. Ka nekā vismaz kaut kāda dialektika, ja nekas cits.

Radarrekets

Protams, man nebija ilūziju, ka pārvietojamie foto radari ir 90%tos domāti naudas ‘kāšanai’ un ar drošību te maz sakara.

Nu jau arī pats pārliecinājos, ka foto radars tiek novietots vienīgi peļņas gūšanai aplaupot autovadītājus. Pulvera ielā taisnā ceļa posma

http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=xiaahn&centerx=318384&centery=6269947&zoom=0&layer=orto&ls=o

, vidū starp Pīlēna UPB un DG terminālu pirmdien ap 15iem vienam tādam pabraucu garām. Vietā kur faktiski nav gājēju (arī trotuāra) , nekādu krustojumu un pilnīgi drošs braukšanas ātrums varētu būt arī 70 km/h . Pēc pieredzes tur vidēji brauc ap 60km/h un nevienam tas netraucē , man tobrīd bija 52 – 53 km/h. Redzēs, būšu spiests maksāt tam alkatīgajam režīmam ar Vienotību priekšgalā un pakalpīgo ober policaju Zivtiņu, vai patreiz vēl nē. Man pa kādiem 33 gadiem pie stūres, bez avārijām, uz ‘ātrumu ‘ esmu iekritis tik kādas četras reizes , divas vēl RSRS laikā, divreiz ārzemēs. Jūtu, ka agri vai vēlu šo bandītu varā izlolotais laupīšanas mehānisms ķers arī mani. Jau sen zināju, ka katru gadu budžetā tiek ieplānots cik jāiekasē par sat. not. pārkāpumiem, kuri vēl nav notikuši. Katrā ziņa policija pieliek arī savu ‘roku’ lai tādi tiktu veikti. Uz šo gadu ieplānots budžetā 2012.gadam http://www.likumi.lv/doc.php?id=242017

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem  ------------                                         400 000

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem    --------                                                                          4 749 134

Pārējie naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē -----  4 600 000

Tātad kopā turpat vai 10 miljoni Ls.   Bija šis radars ‘valsts’ vai ‘privātais’ nezinu, bet tā izvietošana šā vai tā ir ‘naudas kāšanai’. Varbūt arī vajag to foto radaru , bet tik tādās vietās kur regulāri notiek avārijas dēļ atļautā ātruma pārsniegšanas. Būs jāpainteresējas vai pašvaldība ( domājam, protams, U. Sesks) arī kaut kādā viedā ir iesaistīta foto radaru izvietošanā un vai pastarpināti caur budžetu ‘nebarojās’ no tiem?

Kādreiz, kad būs laiks , tādu naudas kāšamo un tā vaktētāju būs jāpapēta tuvāk.

Starp citu, pamācoša var būt Polijas pieredze kur no daļas pārvietojamo un stacionāro radaru ir atteikušies , jo tika konstatēts, ka avāriju skaits dēļ to esamības tieši sāka pieaugt.

Triljons

Nu jau pat vidēji turīgs pircējs būs pamanījis, ka cenas kāpj ne pa mēnešiem, bet dažkārt pat pa nedēļām . It sevišķi pārtikai. Manuprāt, degvielas cenu pieaugums par 5 vai 8% tādu kāpumu nevar izsaukt. Kaut kādas neražas vai kataklizmas tā, ka nav bijušas un arī netiek paredzētas. Bet ir viens apstāklis, kas cenas var pat divkāršot ne pa nedēļām, bet pat pa dienām. Tā ir noticis daudzkārt un dažviet ik pa brīdim notiek mūsdienās. Ja tiek sadrukāts un laists apgrozībā liels naudas daudzums bez seguma. Mūsdienās pat drukāt nevajag, ‘bezskaidro’ var emitēt ar vienas pogas nospiešanu centrālā bankā vienas sekundes laikā jebkurā iedomājamā un neiedomājamā daudzumā. Patrāpījās ziņa, ka Eiropas centrālā banka gadu mijā ir emitējusi TRIĻJONU eiro.

http://rbctv.rbc.ru/archive/dialogue/562949983229140.shtml

Ja tas ir cipars  tik ar divpadsmit nullēm , ( 1 000 000 000 000 ) mazs neliekas

http://www.spoki.lv/aktuali/Ka-izskatas-triljons-dolaru/39621  vai

http://en.wikipedia.org/wiki/Long_and_short_scales

Rast kādu sakarīgu skaidrojumu , ko izsecināt http://www.makroekonomika.lv/  vai

http://www.ecb.int/home/html/index.en.html uz fikso neizdevās. Vispār rodas tāds iespaids kā PSRSā kad lai ko saprastu jālasa ‘starp rindām’  vai arī dikti dziļi ‘jārok’.

Tādai daudzuma izsviešanai , kaut vai pakāpeniskai, tirgū jānoved pie kaut kādas cenu celšanās. Par cik Lats ir piesaistīts uz visstingrāko pie Eiro, faktiski jau mums ir eiro tik pagaidām tas saucas 0.70 lati , tam neizbēgami jāatspoguļojas Latvijā. Kaut kas līdzīgs cenu kāpumā pastāvēja PSRS beigu posmā. Rubļus sāka drukāt uz nebēdu, ietaupījumi bankā ja laikus nenoreaģēja zaudēja katastrofāli savu pirktspējas vērtību. Raugoties kā lietas grozās ap Grieķiju un cik eiro valstīm vēl draud bankrots mani absolūti neizbrīna notiekošais cenu kāpums „neatkarīgajā”  Latvijā.

Vai ķīlnieks?

Centralizētā apkures sistēma ir radīta un uzturēta par labu vienīgajam (monopola) apkures (siltuma) piegādātajam un ražotājam vienā personā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks ir padarīts par ķīlnieku gan šim vienīgajam siltuma piegādātajam-ražotājam gan ar likuma varu vairākuma (51%)  citu īpašnieku prātam vai neprātam. Viens man ir pilnīgi skaidrs – pašvaldība, tiešāk – ‘Seska režīms’, nav nekādā mērā ieinteresēts panākt normālību centralizētās apkures jomā.

Absurda ir jau pati sistēma, ka apkure , līdz ar to samaksa tiek uzspiesta ar varu kas ne ar ko pēc būtības neatšķiras no laupīšanas. Noteikti būtu likvidējams noteikums, kas aizliedz īpašniekam atteikties no centralizētās apkures. Pirmkārt jau principiālu apsvērumu dēļ. Ja tas ir mans īpašums tad neviens nedrīkst jebko uzspiest ar varu. Iespējamība, ka kāds likvidē c-apkuri, kaut uz laiku, liktu namu apsaimniekotājiem, lai kas arī tie nebūtu raitāk un efektīgāk veikt (ieviest) individuālo uzskaiti. Tādejādi arī būtu ietekmējams kopīpašnieku vairākums (51%), jo ar runāšanu bieži vien nemaz ‘nepielec’.

Jau patreiz dzīvokļos bez individuālas siltuma uzskaites , ja tas netiek apdzīvots, bet ir vēlme lai temperatūra būtu virs nulles lētāk jau sanāk apsildīt ar elektrību. Tomēr visbūtiskākās izmaiņas būtu ja tiktu likvidēts Liepājas siltuma monopols. Tehniski pastāv risinājumi lai būtu daudzas privātas savā starpā konkurējošas katlu mājas, kas caur vienotu sadales tīklu piegādā siltumu kaut vai līdz dzīvoklim. Elektroenerģijas jomā starp lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem jau līdzīgi risinājumi Latvijā pastāv, ‘eiropa’ piespieda ieviest. Kas piespiedīs Domes darboņus ar U.Sesku priekšgalā rīkoties iedzīvotāju , nevis sev ‘draudzīgo’ monopoluzņēmumu labā?

Kopīpašniecība – 2

Nu jā, kur tad es saredzu šo pensionāru ietekmi uz vismaz vienas konkrētas 44 dzīvokļu mājas apsaimniekošanu un galu galā arī uz rēķinu par apkuri. Vairāku gadu garumā esmu dažreiz pavērojis šīs sapulces, protams, bez balsstiesībām. Raksturīgākais, ka pēc pašu iedzīvotāju ierosmes tās nekad nav notikušas, tik pēc namu pārvaldes(vai kā nu to tad vai tagad arī nesauktu). Kad sapulces vadītājs mēģina risināt kopējas mājai veicamos darbus, kā vai nu remonts trepju telpā, siltummezgla uzstādīšana vai stāvvadu nomaiņu, gandrīz vai ikkatrs no vecuma pabalsta(pensijas) saņēmējiem sāk bāzties ar savu sāpi, tad nu vienam pods šūpojas, citam krāns pil, vēl kādam logs neveras ciet un tā bez gala. Ieskaidrot, ka tās ir viņu kā dzīvokļu īpašnieku iekšējās problēmas neizdodas no reizes uz reizi. Parasti tās sapulces beidzās ne ar ko vai nu ar tīri formālu balsošanu bez jebkādas vairākuma poņas par ko. Protams, ka tam ir savs izskaidrojums, gan vēsturiski sociāls gan tas ko sauc par – vecums jau nenāk viens. Salīdzinājumam minēšu jau uz vājprāta robežas daudzās pensionārīšu sūkstīšanās par valodas referenduma jautājuma ļoti grūti vai pat neiespējami izprotamo vaicājamu. Šāda vairākuma kontingenta māja pilnīgi loģiski ir izdevīgs kumoss nu jau savām ierobežotās atbildības (SIA) apsaimniekotāju vajadzībām pieregulētās ‘tirgus ekonomikas’ darboņiem. Redzot(zinot) ka ir tāda māja pirms pusgada uzradās tāds S.I.A. „NamServis” un bez problēmām pievāca šo māju sev(cik tīri tas bija ‘juridiski’ man gan nav zināms jo man arī nav tādu tiesību zināt gan arī ja interesētu tad tīri teorētiski, bet īpašniekiem kā redzams tas ir pofig). Pusgada laikā pilnīgs klusums, tik nesen uzradās kāda viņu piespēlēta firma, kas sasauca kopsapulci un gribēja pielauzt uz 100% mājas renovāciju gan to ko tā kā vajadzētu darīt gan to kas jau nesen tika veikts. Tātad - vai nu visu vai neko. Viņiem, protams, tā ir izdevīgāk. Kaut kā tomēr ar dažu no ne tik vientiesīgās nepensionāru frakcijas izdevās pārliecināt vairākumu un neparakstīties uz acīm redzamu neizdevīgumu. Nu un ko tālāk ? Klusums . Kas ies pie ‘apsaimniekotāja’ lai bīdītu pēc loģikas vispieņemamāko variantu? Nu jau no februāra vidus saulainajās dienās jātur vai nu logs vai balkona durvis vaļā pie karstiem radiatoriem. Tā teikt jāmaksā par gaisa sildīšanu Liepājā. Šaubos, ka kādam no uz atlikušo mūžu atvaļinātajiem pēkšņi uzplaiksnīs vēlme iet pie apsaimniekotāja un bīdīt individuāli regulējamas un uzskaitāmas apkures sistēmas ieviešanu. Pie tam vēl ir jābūt pietiekami zinošam lai neiesmērē dārgāko un ne vienmēr to labāko variantu.

Ko darīt dzīvokļa īpašniekam kurš vēlās, bet nespēj gan rakstura īpašību vai arī neizpratnes dēļ pretstatīties vai vismaz ietekmēt sociālistiskā darba veterānus. Var jau ieteikt kaut kādas pamācības a-la ‘kā kļūt par miljonāru’, bet var arī nedaudz paieties pretī likumdošanas ietvarā, ja jau situācijas risinājumu nosaka vairākuma neprāts, nevis mazākuma saprāts. Kādam tad tām būtu jābūt ?, – ja kaut viens izrādīs interesi varu padalīties ar apsvērumos. Starp citu ‘penšu demokrātijas’ specifika korelē ar pagastu, pilsētu un galu galā arī valsts, vai arī tā, kas no viņas palicis pāri funkcionēt spēju, bet tas jau atkal ir cits stāsts citai reizei.   

‘Kop-īp-ap-nieki’...

Populāri aktuālākā tēma apspriešanai patreiz, ja arī nākas dzirdēt ko runā sabiedriskajā transportā vai ejot caur tirgu, ir rēķinu par apkuri un tajos esošo ievērojamo starpību apspriešana. Nebūdams centralizētai apkurei nolemtā dzīvokļa īpašnieks, bet no reizes uz reizi to iemītnieks, šo rēķinu lielums sāk ‘sist arī pa manu kabatu’. Likšu mierā tarifu ko piestāda „Liepājas Siltums” , kāds nu ir tāds ir, nav citas izvēles, kaut gan varētu būt.... .

Šoreiz mēģināšu no pieredzētā paspriedelēt , kā tas nākas, ka vienuviet ‘kopīpašnieki’  spēj vienoties par efektīgu pasākumu veikšanu apkures rēķinu mazināšanai citur nē un nē. Kad esmu pilsētā tā nu ir iekārtojies, ka dzīves vieta ir tā dēvētā  ‘pensionāru mājā’  un nākas novērot šo ‘pensionāru demokrātiju’ kopīpašuma apsaimniekošanā gandrīz vai no ‘iekšpuses’. Tēma gan ‘smaga’ gan ‘sāpīga’ , tamdēļ patreiz jābeidz rakstīt, būs kādas pāris stundas brīva laika tad turpināšu. 

Eesti

Līdz ar pēdējo dienu notikumiem Igaunijā, tas būtu - vēl nebijušiem plašajiem streikiem dažādās nozarēs un to ‘mikroskopisko’ atspoguļojumu Latvijas valsts kontrolētajā mēdiju telpā pasteidzināja manu vēlmi padalīties iespaidos manā prombūtnē šai visumā radniecīgajā zemē. Tā nu sanāca, ka sava aroda ietvaros ko vislabāk raksturo krieviskais бурильщик (latviski– urbšanas meistars, kas galīgi ‘neskan’, gan neatspoguļo profesijas būtību) vairākkārt ir nācies būt komandējumos ‘tuvākajā ziemeļvalstī’. 2010/11gada ziema – decembris, gandrīz visu mēnesi strādāju Narvā saistībā ar turienes termoelektrostacijas pārraudzībā esošo objektu inženierģeoloģisko izpēti, bet ne par to. Sadzīviski – pēdējais mēnesis, kad var pirkties par igauņu kronām. Lielveikalos – vismaz par 10-20% dārgāk kā pie mums. Sarunās gan ar vietējiem ‘работя́гам’(apm. 90% ‘krieviski runājošie’) un viņu priekšniekiem, gan dažu labu zinātnisko ‘kūrētāju’ no Tallinas par sadzīviskām tēmām uz vaicājumu kas jums Igaunijas ekonomikā ir tie balsti, kas ļauj sadzīvot ar caurmēra dzīves izmaksu? Par atbildi esmu saņēmis vien lielāku vai mazāku neizpratni un izbrīnu – „...tiesām kā tā var būt?”. Šovasar vairākas nedēļās ‘urbos’ ap lielāko pēc igauņu mērogiem hidroelektrostaciju netālu no Tallinas. Iepirkos ‘prismās’(tādas igauņu ‘maksimas’) jau par eiro. Visas te oficiozu dzirdētās runas, ka eiro ieviešana Igaunijā cenas palikušas iepriekšējā līmenī vai mainījušās nedaudz uz augšu izrādās klaji un nekaunīgi meli. Vēl 10-20% kā likts ja ne vairāk par ierastāko ēdamo. Nesaprotami kā tāds ‘vidējais’ igaunis to pacieš. Redz, ka tomēr pacietībai ir gals. Neizplūstot detaļās paredzu, ka pie mums „izslavētajai” Igaunijas ekonomikai un to pavadošajām reformām ir pienācis gals un krahs, tāpat kā vēl dažus gadus atpakaļ latvju propaganda slavinātajam Īrijas ekonomiskam brīnumam, Spānijas, Portugāles, Islandes un gan jau vēl kādu ES vasaļvalstu straujai attīstībai no kurām palicis pāri vien tikai ‘čiks’.

Turpinot un nobeidzot 29.02 un 4.03 aizsākto..

Ar vizīti pašvaldības aģentūra "Liepājas sabiedriskais transports" arī beidzās tās dienas mana ‘sabiedriskā aktivitāte’. Neticami viegli nokļuvu direktora Ginta Lūša kabinetā, kas iespējams ir maz pieredzējušās klientu apkalpošanas darbinieces „vaina”. Nojautu, ka priekšnieks mani atpazina no jau i-netā izliktajām fočenēm un prieks par manu ierašanos nebija jaušams. Pavēstīju, ka esmu viņa ‘iestādes’ nulle, ka mēdijiem izplatītā vēstījuma – „Izmaiņas Liepājas sabiedriskajā transportā ieviestas sekmīgi” iespaidā, tiesa vērtējums gan man gan vēl ne vienam vien ir pilnīgi pretējs.

Pilnīgākam skatījumam izteicu vēlmi iepazītie ar janvāra finansu plūsmas rezultātiem, par ko saņēmu atbildi – „kāpēc tas man vajadzīgs (vai nepieciešams)”? Pretjautāju – „bet kas te (vai tur) būtu slēpjams”? Skaidras atbildes vietā tika uzsākts mēģinājums aizvirzīties no konkrētības uz vispārību. Atteicu, ka mani patreiz interesē cik liels rēķins ir piestādīts no Autobusu Parka par janvāri un cik jūsu iestāde šai laika posmā ir iekasējusi. Viss. Kad uzzināšu ja būs abpusēja vēlme varēsim aprunāties par satiksmi, sportu vai sievietēm...... . Atsveicinājos. Gaidīsim.... Arī vairāk par dažām minūtēm nenācās aizkavēties šajā iestādē, šai dienai pietika.

‘otrais cēliens’ 16. februārim

......iznāca nedaudz aprunāties viens no ‘saskaņiešiem’ - teica, ka ‘mikriņu’ lietā viņu viedoklī ‘Seska partija’ pat nevēlējās ieklausīties. Pēc mirkļa pievērsu ‘vietnieka’ G. Ansiņa uzmanību kurš izlasījis manu vēstījumu kaut kā mazsakarīgi izteicās , nozuda , bet pēc mirkļa jau ieradās Domē dežurējošā policiste, kura lika man viņai sekot kā izrādās uz garderobi kas ir arī viņas dežūrtelpa lai noskaidrotu manu personību. Promvedot uz mirkli sanāca ‘saskrieties’ ar ‘jaunlaicēnu’ deputātu Ivaru Ķervi kurš ‘izmeta’ ka arī viņam liekoties, ka kaut kas ar to busiņu satiksmi tomēr nav kārtībā. Tas, ka mani atpazītu arī viens otrs no deputātiem ‘nenostrādāja’ jo virsuzdevums bija dabūt mani prom. Ātri vien ieradās gan formā tērpti gan civilā pašvaldības policisti. Mana ‘personība’ šaubas neradīja, bet, ak, šausmas izrādās man nav pieraksta, vai kā tagad to sauc reģistrācija, ak, ne – tā ir deklarēšanās(kāda gan nozīme kā to sauc būtība jau viena, bet par to citreiz). Notika vēl ‘fotosesija’ , tā teikt policistiem par piemiņu. Tad pa sētas eju uz policijas vāģīša bagāžnieku tur kur, manuprāt, krauj iekšā uz ielas šmīgā gulošos. Pašvaldības policijā kādu laiciņu nevar izlemt vai mani jāved ‘augšā’ (iespējams uz kādu kabinetu) vai lejā (pagrabu). Rīkojums no ‘augšas’ ir – uz leju. Lejā kameras ar dzels durvīm un maziem restotiem lodziņiem , arī medpunkts. Pēc policistu lūguma apvelku savu ‘apmetni’ atkārtotajai ‘fotosesijai’, nav jau ‘žēl’. Kāds civilā(varētu būt kāds priekšnieks, priekša stādīšanās viņiem ‘klibo’), grib zināt vai es viens pats ar šo ‘priekšnesumu’ vai arī man ir ‘līdzzinātāji’, atbildu kā ir – viens. Tad jāiztukšo kabatas ( paredzot, ka tā var gadīties neko ‘lieku’ neņēmu), tieku pārmeklēts - rokas pret sienu , kājas plecu platumā. Tagad var mani laist kamerā. Pirmo reizi mūžā tieku aiz restēm, pat armijā ‘nepaveicās’ nokļūt ‘gubā’. Jautāju vai pusdienas neesmu nokavējis, - izrādās, ka ēdināšana nav paredzēta jo vairāk par trijām stundām mani vismaz šinī vietā nevar turēt tāda norma, vai likums. Telpa kādi 2 x 3 metri , vienīgā ekstra – neliels paaugstinājums apvilkts ar dermatīnu. Spriežot pēc diezgan stiprās smakas pamatkontingentam te visbiežāk ir problēmas ar urīnā saturēšanu. Arī no netālas kameras ik pa brīdim kāds kaut ko nesakarīgi paklaigā. Atnāk policists civilā, grib zināt kur es reāli dzīvoju, saku, ka šur un tur, kas faktiski tā pa lielam arī ir. Par adresēm klusēju kā partizāns. Aiziet. Turpinu staigāt šurpu turpu, piesēst neriskēju, domāju kādu apsvērumu dēl esmu ‘aizbultēts’?, vai visus ko pieķer kā ‘nereģistrētos’ ietupina uz pāris stundām? Varbūt esmu politieslodzītais !?, nu labi, pārāk skaļi teikts, ‘politaizturētais’?, galu galā es ‘uzbāzos’ deputātiem bez saskaņošanas. Pēc kādām divām stundām manas potenciālās dzīvesvietas ir noskaidrotas , galu galā mans uzvārds nav no biežajiem un pietiek pat ar telefongrāmatu lai apzinātu manas iespējamās uzturēšanas vietas. Es arī neliedzos, ka mēdzu būt gan vienā gan otrā adresē. Ar to arī pietiek. Vēl tikai protokols ar paskaidrojumu par manu uzturēšanos Domē, akts par dzīvošanu bez deklarēšanās, atgrieztas mantas pēc saraksta un esmu brīvs. Jāatzīmē, ka saskare ar policistiem noritēja korekti. Es jau nebiju atnācis uz Domi lai ‘plēstos’ ar policistiem, pat ja arī iespējams varētu kaut kam ‘piekasīties’. Man bija interesanti izzināt viņu rīcību, izskatījās, ka arī viņiem es esmu neikdienišķs ‘klients’. Arī mana sodīšana ‘deklarēšanās lietā’ beigusies, tā teikt, ar saprātīgu likuma pārkāpuma materiālu novērtējumu. 
P.S. Jau sen vēlējos ‘publicistiski pieķerties’ tai ‘pēcpadomju pieraksta’ sistēmai un pavisam ne tikai sevis pēc, varbūt kādreiz ‘maijā’ kas nopietnāks uzrakstīsies.
P.P.S. ....vēl pirms ‘pieciem’ sanāca ielūkoties Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras "Liepājas sabiedriskais transports" direktora Ginta Lūša kabinetā lai uzdotu tikai vienu jautājumu ........, bet par to nākamreiz.

„ko darīt” ?

Gadās, ka nākas apvaicāties – „ko darīt” un visbiežāk netieši nojaušamo atbildi varētu izteikt kā – „labāk tu to man nebūtu vaicājis” . Izņēmumi gadās kad tiek risināta darba gaitā radusies situācija tad atbilde gan no darba biedra gan pašam sev – „jāpadomā” gandrīz vienmēr ir paglābusi no nepatikšanām. Par grūti vai gandrīz neiespējami ietekmējamām lietām kulta kalps visdrīzāk gan teikt – „lūgsimies Dievu” . Par cik gandrīz nekad Visaugstāko neesmu apgrūtinājis ar lūgsnām, bet tais ļoti retajās reizēs var pieņemt, ka ir līdzēts. Līdz ar to sev izsecināju, ka pa ‘sīkumiem’ Viņu neapgrūtināšu. Visvieglāk gan atbildēt ir politiķim – „balsojiet par manu partiju un viss būs labi pat ļoti labi”.

Par cik pats ‘uz savu galvu’ esmu publiski iesaistījies ‘mikriņgeitā’ tad nākas arī uzdot jautājumu - „ko darīt” ne vien tiem kas to izplānoja un realizēja , bet arī tiem kam visa šī ‘putra diendienā jāstrebj’.

16.februārīs ap pl.12(-iem)  autobusu pieturā ‘pie Līvas’ apvilcis kartona ‘apmetni’ ar uzrakstu – “MARŠRUTA MIKROAUTOBUSU LIKVIDĀCIJA IR MANA UN CITU ‘MIKRIŅU’ PASAŽIERU APZAGŠANA” apvaicājos vismaz 20 autobusu gaidītājiem kāda ir viņu attieksme par ‘mikriņu’ likvidāciju un pārmaiņām autobusu satiksmē. Atbildes var sagrupēt divās kopās, pirmā – „labāk nav kļuvis”, otrā – lamas uz šādu izmaiņu ieviesējiem. Vispār jau tur gribējās satikt kādu kam izmaiņas sabiedriskajā transportā būtu uz OK! – nepaveicās. Uz klasisko vaicājumu –„ko darīt?”,  ‘latviskvalodīgie’ vairumā gadījumu ‘rausta plecus’, bet ‘krievalodīgie’ – pārsvarā piedāvā rīkot (politkorekti izsakoties) ‘tautas’ tiesu – nacionālās īpašības izpaužas arī šādi.

 Tā pati diena nedaudz pirms 13(-iem) šai paša ‘apmetnī’ Domē pirms deputātu sēdes mēģinu izaicināt kādu no deputātiem uz sarunu ...................   ......... piedzīvojums beidzas ap 17(-iem), bet par to nākamreiz.   

Ilgi gan turējos pretī vispārējam blogošanas, tvitterošanas un draugošanas dzinulim. Nācās padoties, jo pārfrāzējot kaut kur dzirdēto nākas konstatēt, ka ja tu neesi i-netā tad tevis nav vispār. Tas, ka tusis ‘draugi.lv’  biežņa nav domāts man aptveru jau pasen tiklīdz ieskatījos kā tur notiekās. Tviterošana manuprāt ir vai nu priekš tiem kuri ir topā vai arī tiem kam nav ko teikt, patreiz ne pie vieniem ne otriem sevi nepieskaitu  - redzēs kā būs turpmāk. Atliek vien ‘mājas lapas’ minimalizēts variants – blogošana. Mana iesaistīšanās ‘mikriņu’ epopejā, protams, pasteidzināja šo publiskošanos.  Centīšos gan nepārtapt par maniakālu regulāru ‘žvadzinātāju’. No tā jādomā, ka glābs tas, ka patreiz rakstot šīs rindas es labprātāk gan atrastos dabā, tas būtu - maz skartos mežos, pļavās, purvos vai pie(uz) ūdeņiem, vai arī papildinātos zināšanām savas iztikas gūšanai -  ģeoloģijā, hidroloģijā, inženierģeoloģijā , ģeomorfoloģijā . Vienu priekšrocību saskatu tanī, ka steigā ‘saskrienoties’ vai ‘sazvanoties’ ar kādu no maniem draugiem vai paziņām uz parasto apjautāšanos –„ kā Tev ‘iet’” un tikpat parasto atbildi – „normāli” varēšu vēl piebilst – „palasi kad būs laiks manā  bloģelī, ir šis tas jauns......”

Esot komandējumos tuvākās vai tālākās vietās atliek arī nedaudz laika palūkoties apkārtnē un redzētais un dzirdētais bieži vien nesakrīt ar to kā dažādas norise tiek pasniegtas latviski rādošajos , skanošajos un rakstošajos vienvirziena ‘saziņas’ līdzekļos. Ziemā vieni darbu veidi nav veicami bet citi uzrodas tik pa retām līdz ar to arī sanāca laiks nedaudz pievērsties sabiedriskām ‘aktivitātēm’ ........