Vasara pārdzīvota...

...varēja būt labāk, bet labi, ka nebija sliktāk.

Viss pa vecam, ‘lauvas tiesu’ laika aizņem darbs iztikai, palīdz tas, ka tas man patīk , dod gandarījumu. Apbēdina, ka spēju paveikt tik kādus 20% no tā ko spētu pie pilnīgāka tehniska nodrošinājuma. Pa ziemu būs kaut kas jāuzkonstruē atkarībā no tā cik izdosies ar finansēm. Pat visprastākais aprēķins apliecina, ka samontēt pašam būs jebkurā gadījumā 4 vai 5 reiz lētāk nekā pirkt kādu gatavu iekārtu.  Šosezon daudzkārt nācās veikt darbus piekrastes pagastos no Liepājas līdz Jūrkalnei. Bez tā, ka daudz pilnīgāk ir izzināts tas kādi bija ģeoloģiskie procesi pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā kad vienīgā atlikusi noteicošā būtiskākā ietekme uz reljefu un tā struktūru ir jūras (brīžiem ezera kā noslēgtas ūdenstilpnes) ūdenslīmeņa izmaiņas, kuru svārstības ir bijušas ± 20 metru robežās. Patreiz notiekošā krasta izskalošanās (citviet uzskalošanās) arī ir ģeomorfoloģisks process tik man gribās domāt ka galvenais dzinulis ir vējš un straumes kas temperatūru izmaiņās (klimata) nosaka to stiprumu, ilgumu, virzienu. Bez visa aukstāk aprakstītā ļoti interesantas ir tikšanās ar jauniem un arī veciem klientiem. Pārsvarā vidējas rocības zemnieki, amatnieki un tādi no tiem, kuri vai nu jau pasākuši vai jau kādu laiku uzņem atpūtniekus un tūristus (tas nav viens un tas pats). Katrā ziņā tie ir cilvēki kuri zina vērtību katram latam un pie tiem tie nonāk tikai tad kad kāds(di) labprātīgi vēlās pirkt to darba augļus vai nu pārtiku, izstrādājumus vai pakalpojumus. Sarunas raisās gan par katra arodu vai nodarbi, gan to kas palīdz vai traucē lai būtu labāk. Palīdz galvenokārt tas ja iegadās labvēlīgi laika apstākļi, bet par nelabvēlīgu laiku , kuram tomēr piemīt cikliskums , vislielāko traucēkli min valsti, ar to domājot visu politiķu un ierēdņu mašinēriju ar ierobežojumiem regulējumiem un ‘papīru’ teroru. Ja es pats to visu nezinātu varētu nodomāt, ka valstī varu ir sagrābuši kādi naidnieki ar mērķi apspiest un graut. Pats dīvainākais, ka šie paši zemnieki un amatnieki ir apstiprinājuši viņu varu caur vēlēšanām, bet kāpēc tas tā ir cita stāsta vērts. Vispār jau par politiku un saimnieciskas dabas jautājumiem tā nopietni nemaz neparunāt, jo darbs prasa patstāvīgu uzmanību , nepārtraukti ir jāštuko līdzi un arī fiziski dažreiz pēc 10 stundu nepārtrauktas slodzes gribās ātrāk uz mājām, kādu kaušeli alus un gulēt, gulēt , gulēt. Olimpiskās spēles faktiski neredzēju, kaut gan jau baigi gribējās. Ak, jā, ja palieku pilsētā tad gan vēl ieslēdzu kompi, bez pasta un tīri profesionālas informācijas gribās jau zināt kas notiek tuvāka un tālākā apkārtnē. Ja info būtu jāsaņem tikai no Latvijas TV , radio un “Kurzemes vārda”, tas būtu līdzvērtīgs ‘dzīvošanai mucā un pa spundu barotam’. Diemžēl liela daļa un it sevišķi pensionāru ir pilnīgā šo mēdiju varā , un par cik no viņu galvās notiekošā caur vēlēšanām ir atkarīgs kurš grupējums, saukts par partiju, nonāks pie varas, ar kuru no konkurentiem ‘saošņāsies’, bet ar kuru nē , tad arī mani nepārsteidz tas cik dziļā saimnieciskā un arī tikumiskā bedrē esam krituši. Patreiz jau pārsteidzoši agri ir sācies kārtējais vēlēšanu šovs. Pirmās pazīmes jau vēroju paša gada sākumā, pusotru gadu(!) pirms biļetenu mešanas urnās – ‘urnēšanas’. Nu jau smadzeņu skalošana un spalvu spodrināšana iet pilnā sparā. Cīniņš var izrādīties ne pa jokam, jo ja kādam(diem) būs izdevīgi tad bez lielas piepūles var gāzt Saeimu īsi pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām.

Jau labi sen nevaru pabeigt izvērstāku apcerējumu par Liepājas sabiedrisko transportu arī tramvaja līnijas kontekstā. Arī TOP 25 ienesīgāko pašavaldībnieku un to saimniecisko struktūru bonzu saņemtais par ‘kalpošanu tautai’ raisa pārdomām uz ‘papīra’. Varbūt ar to kādreiz būs iespēja nopublicēties www.irLiepaja.lv viedokļos. Šās tēmas tomēr prasa iedziļināšanos faktos, ciparos un dokumentos lai nesarakstītos galīgas muļķības.

Ir ko noņemties pa dārzu, visumā viss kās sēts un stādīts audzis diezgan labi. Pārsteidza dažas vecas ābeles kurām beidzamo desmit gadu laikā tikai bija rets ābols, bet šogad pilni zari. Sēņu gan nav, vismaz tik lai ietu klīst ar grozu. Dīķī dažādu sugu zivteles aug un vairojas itin labi, piebaroju, īpaši tām garšo konservu saturs, kas domāts kaķiem. Varētu stundām sēdēt un vērot dīķī un ap to notiekošo. Galvenais secinājums ko es redzu gan savā mežā gan pļavās ir jo mazāk es jaucos Dabas procesos jo daudzveidīgāka, krāšņāka un noturīgāka tā kļūt. Nedaudz jau iejaucos ar , bet tik lai nedaudz piepalīdzētu tiem augiem, kuri tika agrākās saimnieciskas darbības dēļ izzuduši. Redzu, ka šādas manas NEapsaimniekošanas dēļ ir uzradies neviens vien Latvijā rets un aizsargājams augs un pat arī kukainis, rāpulis un putns. Zinātāji jau zin, ka tie mani 30ha ir galveno kārt ne jau materiālo labumu gūšanai. Diemžēl cilvēku sabiedrībā ir īpaši tajā ko mēdz dēvēt par ‘rietumu civilizāciju’ notiek un arī tiek mērķtiecīgi veikta unifikācija, kas ved pie degradācijas, bet tas jau arī būtu cits stāsts citai reizei.