Pelnīti vai nepelnīti –finišs.

To, ka līdz šim  ne ‘komentos’ ne ‘meilos’ neesmu saņēmis ‘uzbraucienus’ ka – „...man skauž” vai arī – „pats gribu iefiltrēties šai politbirokrātijas ‘mičumāčā’  ”, uztveru, ka mani teksti tiek vismaz cēloņsakarīgi izvērtēti. Būtu, protams, saistoši skatīt konkrētus argumentus kamdēļ tik un ne mazāk vai arī ne vairāk pienākas ministram, deputātam, augstākai ierēdniecībai , ieskaitot visas raudzes pilnvarniecību. Manā redzējumā, demagoģiskais apgalvojums, ka ja nemaksāsim tik un tik tad visa , vai gandrīz visa, šī kompānija pamuks uz privātbiznesu mani nekādi nepārliecina. Neatminos, ka Liepājā tādējādi būtu zaudēts kāds valstisks censonis. Ar privātbisnesu saprotu tik tādus uzņēmumus, kuri nav radīti vai to darbība(ienākumi) nav tiešsaistē ar varas struktūrām un / vai ‘dotējošu’ likumdošanu. Tas, ka valdošie ekonomiski (savu kabatu pildīšanā) ir atrauti no pārvaldāmo pamatmasas rada to ko tagad populistiski mēdz dēvēt par ‘krīzi’. Starp citu, uz krīzēm to radītāji un to pārvarētāji  tīri labi var uzvārīties arī patreiz. Man ’kā vēsturniekam’ :)  pat redzās, ka baroni bija vairāk ekonomiski atkarīgi no dzimtcilvēkiem nekā patreizējie vietvalži no plebsa. Izteikumos, ka visu izšķir ‘vēlētājs’ un viņš nebalsos par pārāk daudz pelnīt gribošiem kandidātiem uz varu man izsauc tik jautrību, balsos kā likts , jo nav jau kur sprukt. Nezinu nevienu tādu partiju Latvijā vai ‘sarakstu’ novados kura gribētu likvidēt ‘siļu institūciju’  , visas tik paša cenšas tik pie šīm silēm.

P.S., Kaut gan par statistiku ir ne vieni vien skeptiski apzīmējumi, tomēr šo to var izlobīt....

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html

P.P.S. ...vakari tumšojas, darbi pa dārzu un sētu mazinās būs nedaudz vairāk laika pablogot pašam; atrast, palasīt, izvērtēt un iespējams iesaistīties kādā man saistošā blogosvēras  tematikā.  

Pelnīti vai nepelnīti -2

Savā apcerējumā  http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/viedokli/lasitaja-viedoklis-pelniti-vai-nepelniti/  tik virspusīgi paraudzījos uz atalgojumu varas, šoreiz vietējās, struktūrās. Portāla formāts neparedz garum garos spriedelējumus un tas ir labi. Arī rakstīt īsi un kodolīgi nav man pa spēkam, tamdēļ paturpināšu šeit, savā blogā. Ja būs kādas atsauksmes , komentāri tad uz rītdienu varētu tapt turpinājums iesāktam, bet jau redzējumā – cēloņi un sekas.     

‘pilsoniskais’ edis

.... vai tas, kas man piefiksējies ārpus mana ikdienas rūpju loka”. Telegrāfiski mēģināšu atskatīties uz šā gada aizvadītajām divām trešdaļām . Par saviem izlēcieniem pret U.Seska maršrutnieku likvidāciju un viņa radītās Liepājas satiksmes haosa jau ir gan šā bloga aizsākumā gan  http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/domes-nama-aiztur-piketetaju-marsruta-taksometru-aizstavi/ .

Atmiņā palika jezga ap ‘valsts valodas’ referendumu. Mazai atkāpei – kaut kur pirms gada apņēmos nerakstīt komentārus i-netā, bet par to un kāpēc citreiz. Arī agrāk biju ļoti rets šā “pakalpojuma” lietotājs tikai divos portālos un retās reizēs. Vienubrīd gan kad histērija ap referendumu sasniedza savu apogeju ,‘norāvos’ un komentā ‘liepājniekos’ izteicos, to gan drīz vien izdzēsa pretstatā citiem kur abas ‘puses’ lamāja viena otru pavisam nediplomātiski. Nepatīk ‘smadzeņu kompostrētājiem’ ka vat būt arī cits skatījums izņemot ‘balts vai melns’.

 Piefiksējies U.Seska vietnieka un ostas SEZa pilnvarnieka G.Ansiņa ‘blā, blā, blā’ ap liedagu, ‘zilā karoga’ peldvietām , nez kur radušos bakterioloģisko piesārņojumu tajā, kurš nu būtu jāpēta kā radies un kā novērst. Man gan nav mazāko šaubu kamdēļ brīžiem pelde jūrā ir kā atšķaidītu sūdu vanna. Ne reizi vien ostas piestātņu akvatorijā ir nācies redzēt izkārnījumus(cilvēku sūdus) biezā slānī vēju pūstus un straumju nestus. Ja funkcionārs G.Ansiņš patiesi nezina kas piedirš viņa atbildības zonā Baltijas jūru, var pajautā man. Vēl ostas sakarā jāpiemin tās padziļināšanas darbu pārtraukšanu. Tas, kas un kā bija izklāstīts “Kurzemes Vārdā” vai abās vietējās i-vietnēs ir tikai ostas viedoklis. http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/bizness/2012/08/29/ostu-padzilinat-atsaks-pavasari/  Līdz šim nav lasīts oficiāls Beļģijas kompānijas "Dredging International N.V." racēju viedoklis. Žurnālistiem tas acīmredzot neinteresē vai arī ‘ nav jainteresē’. Ja lieta nonāks līdz tiesai būs interesanti. Šo to saprot inženierģeoloģijā zinu, ka normāli ir ja pirms tādu darbu veikšanas par nevienu vien miljonu latu tiek veikta pamatīga inženierģeoloģiskā izpēte, starp citu arī nebūt ne lēta. Nevar būt tā, ka grunts ne no šā ne no tā var izrādīties cietāka(blīvāk). Vai nu visa priekšizpēte ir brāķis , vai nu racēji neko nesajēdz no izpētes dokumentācijas, bet lai jau tiesa izšķir.

Par koncertzāli “Dzintars” – visa šī ‘вазнья’  jau no ieceres sākuma ļoti atgādina shēmošanu pēc ‘распил-(iem)’ un ‘откат-(iem)’. Laikam jau bez tā lai uzvārītos nekādi citādi nevar. Ja izdevumi tiktu segti no privātkapitāla ieskaitot ‘tantes Annas’ viena lata ziedojumu es tikai par ! Varbūt pat pats piečuku pieziedotu, tikai māc šaubas vai ik gadu nebūs pie biļešu ieņēmumiem krietni jāpiemet no budžeta. Ja tā tad vai noņems muzejam, teātrim,....., vai pieliks pie īpašuma nodokļa? Kultūra var pastāvēt arī bez dotācijām, mecenātisms gan vēlams. 

Besīja arī diezgan lielais haoss satiksmes organizācijā remontdarbu laikā, kurš nu nedaudz mazinājies. Daudzviet neloģiski izvietotās ceļu zīmes, otrkārt rītu un vakaru sastrēgumu laikā šai vietās ieraudzīt ceļu policistu regulējot satiksmi kaut vai pusstundu nav gadījies. Šaubos vai vispār kāds no viņiem to prot, bet galvenais jau viņu uzdevums ir pildīt plānu soda naudu iekasēšanā, pa Latviju taču šogad ap 10 miljoniem latu taču jāsakāš !

Apkures lietā U.Seska atbilde saskaņiešiem vispār ir demagoģijas aukstākā pilotāža. Tādi viņa, ka - „nodrošināt efektīvu, kvalitatīvu un drošu siltumapgādi, par kādu Liepājas pilsētas gadījumā uzskatāma centralizētā siltumapgāde...” ,manā skatījumā tie ir vienkārši melīgi. U.Seska secinājums, ka „..šobrīd jebkāda noteikumu maiņa attiecībā uz centralizētā siltumapgādes attīstību būtu vērtējama kā nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana, un tādēļ nav pieļaujama.” -  varētu pretendēt uz dr. Gebelsa prēmiju ar atzinības rakstu.

No svaigākā – viegls šoks, ka piketā pie domes http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/piketetaji-asv-vestnieka-apmeklejuma-laika-prasa-nejaukties-latvijas-politika/  bija tikai divi cilvēki, domāju, ka būs vismaz kādi 20 , būtu zinājis, ka tik švaki ar apmeklējamību, pamestu visus darbus un brauktu uz Liepāju kuplināt pasākumu. Kaut gan ‘politiski’ man līdz V. Birzem tik pat tālu cik līdz J. Osipovam, tomēr es arī esmu pret šo -“biznesa projekts – holokausts”. Cik zinu tad Polijā un vēl kādās austrumeiropas valstīs šīm ‘projektam’ ir pretspars arī varas koridoros. Tas ka Latvijā šiem izdosies noslaukt  cik vien prasīs nu jau vairs nešaubos. Par drosmi V. Birzem un E. Leimanim no manis pa žetonam.

Interesanti par cik un kādā tempā pieaugs degvielas un gāzes cenas pēc tam kad Ben Shalom Bernanke ASV Centrālās bankas(FRS) priekšsēdētājs pagaišo nedēļu ASV nolēma iedarbināt dolāru drukājamo mašīnu. Labi ja spekulanti metīsies ‘zeltā’ , ja labībā - tad maizes un gaļas cenām augt. Eirikus jau arī pirms tam nolēma pieštampot klāt, lai haļavšcikiem grieķijā , spānijā , portugālē un gan jau vēl kaut kur ‘svētki’ nebeigtos. Latvijā ekonomika ir pilnīgā banku pakļautībā, un tās var regulāri uzvārīties bez reālekonomikas kreditēšanas, pilnīgi pietiek ar finansu spekulācijām. Tas, ka Latvijā nabagi paliks vēl nabagāki , bet politbiznesmeņi vēl turīgāki nešaubos – kur aitas tur cirpēji. Interesentiem daži saiti, šis bija vēl pirms bija zināms - drukās bakšus vai nē  http://rbctv.rbc.ru/archive/dialogue/562949984689804.shtml „с Михаилом Хазиным. Долги США: новые рекорды”

 Būtu kas sakāms par pilsonības referendumu, Latvijas attīstības plānu, Satversmes „kodolu” un gan jau vēl kaut ko. Cik atceros, vēl pavasarī bija ‘šūmēšanās’ ap pensijas vecuma palielināšanu, un visu šo sistēmu. Būs laiks , būs jāizliek pārdomas uz papīra, tas gan pašam ļauj sakārtot domas pa plauktiņiem, gan varbūt arī kādam dod citu nefiltrētu ieskatu.

Jaunākais – svētdien 16. septembrī pa dienu ievēroju šā rudens pirmo zosu kāsi pārlaižamies, liekās kaut kā paagri.

Vasara pārdzīvota...

...varēja būt labāk, bet labi, ka nebija sliktāk.

Viss pa vecam, ‘lauvas tiesu’ laika aizņem darbs iztikai, palīdz tas, ka tas man patīk , dod gandarījumu. Apbēdina, ka spēju paveikt tik kādus 20% no tā ko spētu pie pilnīgāka tehniska nodrošinājuma. Pa ziemu būs kaut kas jāuzkonstruē atkarībā no tā cik izdosies ar finansēm. Pat visprastākais aprēķins apliecina, ka samontēt pašam būs jebkurā gadījumā 4 vai 5 reiz lētāk nekā pirkt kādu gatavu iekārtu.  Šosezon daudzkārt nācās veikt darbus piekrastes pagastos no Liepājas līdz Jūrkalnei. Bez tā, ka daudz pilnīgāk ir izzināts tas kādi bija ģeoloģiskie procesi pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā kad vienīgā atlikusi noteicošā būtiskākā ietekme uz reljefu un tā struktūru ir jūras (brīžiem ezera kā noslēgtas ūdenstilpnes) ūdenslīmeņa izmaiņas, kuru svārstības ir bijušas ± 20 metru robežās. Patreiz notiekošā krasta izskalošanās (citviet uzskalošanās) arī ir ģeomorfoloģisks process tik man gribās domāt ka galvenais dzinulis ir vējš un straumes kas temperatūru izmaiņās (klimata) nosaka to stiprumu, ilgumu, virzienu. Bez visa aukstāk aprakstītā ļoti interesantas ir tikšanās ar jauniem un arī veciem klientiem. Pārsvarā vidējas rocības zemnieki, amatnieki un tādi no tiem, kuri vai nu jau pasākuši vai jau kādu laiku uzņem atpūtniekus un tūristus (tas nav viens un tas pats). Katrā ziņā tie ir cilvēki kuri zina vērtību katram latam un pie tiem tie nonāk tikai tad kad kāds(di) labprātīgi vēlās pirkt to darba augļus vai nu pārtiku, izstrādājumus vai pakalpojumus. Sarunas raisās gan par katra arodu vai nodarbi, gan to kas palīdz vai traucē lai būtu labāk. Palīdz galvenokārt tas ja iegadās labvēlīgi laika apstākļi, bet par nelabvēlīgu laiku , kuram tomēr piemīt cikliskums , vislielāko traucēkli min valsti, ar to domājot visu politiķu un ierēdņu mašinēriju ar ierobežojumiem regulējumiem un ‘papīru’ teroru. Ja es pats to visu nezinātu varētu nodomāt, ka valstī varu ir sagrābuši kādi naidnieki ar mērķi apspiest un graut. Pats dīvainākais, ka šie paši zemnieki un amatnieki ir apstiprinājuši viņu varu caur vēlēšanām, bet kāpēc tas tā ir cita stāsta vērts. Vispār jau par politiku un saimnieciskas dabas jautājumiem tā nopietni nemaz neparunāt, jo darbs prasa patstāvīgu uzmanību , nepārtraukti ir jāštuko līdzi un arī fiziski dažreiz pēc 10 stundu nepārtrauktas slodzes gribās ātrāk uz mājām, kādu kaušeli alus un gulēt, gulēt , gulēt. Olimpiskās spēles faktiski neredzēju, kaut gan jau baigi gribējās. Ak, jā, ja palieku pilsētā tad gan vēl ieslēdzu kompi, bez pasta un tīri profesionālas informācijas gribās jau zināt kas notiek tuvāka un tālākā apkārtnē. Ja info būtu jāsaņem tikai no Latvijas TV , radio un “Kurzemes vārda”, tas būtu līdzvērtīgs ‘dzīvošanai mucā un pa spundu barotam’. Diemžēl liela daļa un it sevišķi pensionāru ir pilnīgā šo mēdiju varā , un par cik no viņu galvās notiekošā caur vēlēšanām ir atkarīgs kurš grupējums, saukts par partiju, nonāks pie varas, ar kuru no konkurentiem ‘saošņāsies’, bet ar kuru nē , tad arī mani nepārsteidz tas cik dziļā saimnieciskā un arī tikumiskā bedrē esam krituši. Patreiz jau pārsteidzoši agri ir sācies kārtējais vēlēšanu šovs. Pirmās pazīmes jau vēroju paša gada sākumā, pusotru gadu(!) pirms biļetenu mešanas urnās – ‘urnēšanas’. Nu jau smadzeņu skalošana un spalvu spodrināšana iet pilnā sparā. Cīniņš var izrādīties ne pa jokam, jo ja kādam(diem) būs izdevīgi tad bez lielas piepūles var gāzt Saeimu īsi pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām.

Jau labi sen nevaru pabeigt izvērstāku apcerējumu par Liepājas sabiedrisko transportu arī tramvaja līnijas kontekstā. Arī TOP 25 ienesīgāko pašavaldībnieku un to saimniecisko struktūru bonzu saņemtais par ‘kalpošanu tautai’ raisa pārdomām uz ‘papīra’. Varbūt ar to kādreiz būs iespēja nopublicēties www.irLiepaja.lv viedokļos. Šās tēmas tomēr prasa iedziļināšanos faktos, ciparos un dokumentos lai nesarakstītos galīgas muļķības.

Ir ko noņemties pa dārzu, visumā viss kās sēts un stādīts audzis diezgan labi. Pārsteidza dažas vecas ābeles kurām beidzamo desmit gadu laikā tikai bija rets ābols, bet šogad pilni zari. Sēņu gan nav, vismaz tik lai ietu klīst ar grozu. Dīķī dažādu sugu zivteles aug un vairojas itin labi, piebaroju, īpaši tām garšo konservu saturs, kas domāts kaķiem. Varētu stundām sēdēt un vērot dīķī un ap to notiekošo. Galvenais secinājums ko es redzu gan savā mežā gan pļavās ir jo mazāk es jaucos Dabas procesos jo daudzveidīgāka, krāšņāka un noturīgāka tā kļūt. Nedaudz jau iejaucos ar , bet tik lai nedaudz piepalīdzētu tiem augiem, kuri tika agrākās saimnieciskas darbības dēļ izzuduši. Redzu, ka šādas manas NEapsaimniekošanas dēļ ir uzradies neviens vien Latvijā rets un aizsargājams augs un pat arī kukainis, rāpulis un putns. Zinātāji jau zin, ka tie mani 30ha ir galveno kārt ne jau materiālo labumu gūšanai. Diemžēl cilvēku sabiedrībā ir īpaši tajā ko mēdz dēvēt par ‘rietumu civilizāciju’ notiek un arī tiek mērķtiecīgi veikta unifikācija, kas ved pie degradācijas, bet tas jau arī būtu cits stāsts citai reizei.