„ko darīt” ?

Gadās, ka nākas apvaicāties – „ko darīt” un visbiežāk netieši nojaušamo atbildi varētu izteikt kā – „labāk tu to man nebūtu vaicājis” . Izņēmumi gadās kad tiek risināta darba gaitā radusies situācija tad atbilde gan no darba biedra gan pašam sev – „jāpadomā” gandrīz vienmēr ir paglābusi no nepatikšanām. Par grūti vai gandrīz neiespējami ietekmējamām lietām kulta kalps visdrīzāk gan teikt – „lūgsimies Dievu” . Par cik gandrīz nekad Visaugstāko neesmu apgrūtinājis ar lūgsnām, bet tais ļoti retajās reizēs var pieņemt, ka ir līdzēts. Līdz ar to sev izsecināju, ka pa ‘sīkumiem’ Viņu neapgrūtināšu. Visvieglāk gan atbildēt ir politiķim – „balsojiet par manu partiju un viss būs labi pat ļoti labi”.

Par cik pats ‘uz savu galvu’ esmu publiski iesaistījies ‘mikriņgeitā’ tad nākas arī uzdot jautājumu - „ko darīt” ne vien tiem kas to izplānoja un realizēja , bet arī tiem kam visa šī ‘putra diendienā jāstrebj’.

16.februārīs ap pl.12(-iem)  autobusu pieturā ‘pie Līvas’ apvilcis kartona ‘apmetni’ ar uzrakstu – “MARŠRUTA MIKROAUTOBUSU LIKVIDĀCIJA IR MANA UN CITU ‘MIKRIŅU’ PASAŽIERU APZAGŠANA” apvaicājos vismaz 20 autobusu gaidītājiem kāda ir viņu attieksme par ‘mikriņu’ likvidāciju un pārmaiņām autobusu satiksmē. Atbildes var sagrupēt divās kopās, pirmā – „labāk nav kļuvis”, otrā – lamas uz šādu izmaiņu ieviesējiem. Vispār jau tur gribējās satikt kādu kam izmaiņas sabiedriskajā transportā būtu uz OK! – nepaveicās. Uz klasisko vaicājumu –„ko darīt?”,  ‘latviskvalodīgie’ vairumā gadījumu ‘rausta plecus’, bet ‘krievalodīgie’ – pārsvarā piedāvā rīkot (politkorekti izsakoties) ‘tautas’ tiesu – nacionālās īpašības izpaužas arī šādi.

 Tā pati diena nedaudz pirms 13(-iem) šai paša ‘apmetnī’ Domē pirms deputātu sēdes mēģinu izaicināt kādu no deputātiem uz sarunu ...................   ......... piedzīvojums beidzas ap 17(-iem), bet par to nākamreiz.   

Ilgi gan turējos pretī vispārējam blogošanas, tvitterošanas un draugošanas dzinulim. Nācās padoties, jo pārfrāzējot kaut kur dzirdēto nākas konstatēt, ka ja tu neesi i-netā tad tevis nav vispār. Tas, ka tusis ‘draugi.lv’  biežņa nav domāts man aptveru jau pasen tiklīdz ieskatījos kā tur notiekās. Tviterošana manuprāt ir vai nu priekš tiem kuri ir topā vai arī tiem kam nav ko teikt, patreiz ne pie vieniem ne otriem sevi nepieskaitu  - redzēs kā būs turpmāk. Atliek vien ‘mājas lapas’ minimalizēts variants – blogošana. Mana iesaistīšanās ‘mikriņu’ epopejā, protams, pasteidzināja šo publiskošanos.  Centīšos gan nepārtapt par maniakālu regulāru ‘žvadzinātāju’. No tā jādomā, ka glābs tas, ka patreiz rakstot šīs rindas es labprātāk gan atrastos dabā, tas būtu - maz skartos mežos, pļavās, purvos vai pie(uz) ūdeņiem, vai arī papildinātos zināšanām savas iztikas gūšanai -  ģeoloģijā, hidroloģijā, inženierģeoloģijā , ģeomorfoloģijā . Vienu priekšrocību saskatu tanī, ka steigā ‘saskrienoties’ vai ‘sazvanoties’ ar kādu no maniem draugiem vai paziņām uz parasto apjautāšanos –„ kā Tev ‘iet’” un tikpat parasto atbildi – „normāli” varēšu vēl piebilst – „palasi kad būs laiks manā  bloģelī, ir šis tas jauns......”

Esot komandējumos tuvākās vai tālākās vietās atliek arī nedaudz laika palūkoties apkārtnē un redzētais un dzirdētais bieži vien nesakrīt ar to kā dažādas norise tiek pasniegtas latviski rādošajos , skanošajos un rakstošajos vienvirziena ‘saziņas’ līdzekļos. Ziemā vieni darbu veidi nav veicami bet citi uzrodas tik pa retām līdz ar to arī sanāca laiks nedaudz pievērsties sabiedriskām ‘aktivitātēm’ ........