Radarrekets

Protams, man nebija ilūziju, ka pārvietojamie foto radari ir 90%tos domāti naudas ‘kāšanai’ un ar drošību te maz sakara.

Nu jau arī pats pārliecinājos, ka foto radars tiek novietots vienīgi peļņas gūšanai aplaupot autovadītājus. Pulvera ielā taisnā ceļa posma

http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=xiaahn&centerx=318384&centery=6269947&zoom=0&layer=orto&ls=o

, vidū starp Pīlēna UPB un DG terminālu pirmdien ap 15iem vienam tādam pabraucu garām. Vietā kur faktiski nav gājēju (arī trotuāra) , nekādu krustojumu un pilnīgi drošs braukšanas ātrums varētu būt arī 70 km/h . Pēc pieredzes tur vidēji brauc ap 60km/h un nevienam tas netraucē , man tobrīd bija 52 – 53 km/h. Redzēs, būšu spiests maksāt tam alkatīgajam režīmam ar Vienotību priekšgalā un pakalpīgo ober policaju Zivtiņu, vai patreiz vēl nē. Man pa kādiem 33 gadiem pie stūres, bez avārijām, uz ‘ātrumu ‘ esmu iekritis tik kādas četras reizes , divas vēl RSRS laikā, divreiz ārzemēs. Jūtu, ka agri vai vēlu šo bandītu varā izlolotais laupīšanas mehānisms ķers arī mani. Jau sen zināju, ka katru gadu budžetā tiek ieplānots cik jāiekasē par sat. not. pārkāpumiem, kuri vēl nav notikuši. Katrā ziņa policija pieliek arī savu ‘roku’ lai tādi tiktu veikti. Uz šo gadu ieplānots budžetā 2012.gadam http://www.likumi.lv/doc.php?id=242017

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem  ------------                                         400 000

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem    --------                                                                          4 749 134

Pārējie naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē -----  4 600 000

Tātad kopā turpat vai 10 miljoni Ls.   Bija šis radars ‘valsts’ vai ‘privātais’ nezinu, bet tā izvietošana šā vai tā ir ‘naudas kāšanai’. Varbūt arī vajag to foto radaru , bet tik tādās vietās kur regulāri notiek avārijas dēļ atļautā ātruma pārsniegšanas. Būs jāpainteresējas vai pašvaldība ( domājam, protams, U. Sesks) arī kaut kādā viedā ir iesaistīta foto radaru izvietošanā un vai pastarpināti caur budžetu ‘nebarojās’ no tiem?

Kādreiz, kad būs laiks , tādu naudas kāšamo un tā vaktētāju būs jāpapēta tuvāk.

Starp citu, pamācoša var būt Polijas pieredze kur no daļas pārvietojamo un stacionāro radaru ir atteikušies , jo tika konstatēts, ka avāriju skaits dēļ to esamības tieši sāka pieaugt.

Triljons

Nu jau pat vidēji turīgs pircējs būs pamanījis, ka cenas kāpj ne pa mēnešiem, bet dažkārt pat pa nedēļām . It sevišķi pārtikai. Manuprāt, degvielas cenu pieaugums par 5 vai 8% tādu kāpumu nevar izsaukt. Kaut kādas neražas vai kataklizmas tā, ka nav bijušas un arī netiek paredzētas. Bet ir viens apstāklis, kas cenas var pat divkāršot ne pa nedēļām, bet pat pa dienām. Tā ir noticis daudzkārt un dažviet ik pa brīdim notiek mūsdienās. Ja tiek sadrukāts un laists apgrozībā liels naudas daudzums bez seguma. Mūsdienās pat drukāt nevajag, ‘bezskaidro’ var emitēt ar vienas pogas nospiešanu centrālā bankā vienas sekundes laikā jebkurā iedomājamā un neiedomājamā daudzumā. Patrāpījās ziņa, ka Eiropas centrālā banka gadu mijā ir emitējusi TRIĻJONU eiro.

http://rbctv.rbc.ru/archive/dialogue/562949983229140.shtml

Ja tas ir cipars  tik ar divpadsmit nullēm , ( 1 000 000 000 000 ) mazs neliekas

http://www.spoki.lv/aktuali/Ka-izskatas-triljons-dolaru/39621  vai

http://en.wikipedia.org/wiki/Long_and_short_scales

Rast kādu sakarīgu skaidrojumu , ko izsecināt http://www.makroekonomika.lv/  vai

http://www.ecb.int/home/html/index.en.html uz fikso neizdevās. Vispār rodas tāds iespaids kā PSRSā kad lai ko saprastu jālasa ‘starp rindām’  vai arī dikti dziļi ‘jārok’.

Tādai daudzuma izsviešanai , kaut vai pakāpeniskai, tirgū jānoved pie kaut kādas cenu celšanās. Par cik Lats ir piesaistīts uz visstingrāko pie Eiro, faktiski jau mums ir eiro tik pagaidām tas saucas 0.70 lati , tam neizbēgami jāatspoguļojas Latvijā. Kaut kas līdzīgs cenu kāpumā pastāvēja PSRS beigu posmā. Rubļus sāka drukāt uz nebēdu, ietaupījumi bankā ja laikus nenoreaģēja zaudēja katastrofāli savu pirktspējas vērtību. Raugoties kā lietas grozās ap Grieķiju un cik eiro valstīm vēl draud bankrots mani absolūti neizbrīna notiekošais cenu kāpums „neatkarīgajā”  Latvijā.

Vai ķīlnieks?

Centralizētā apkures sistēma ir radīta un uzturēta par labu vienīgajam (monopola) apkures (siltuma) piegādātajam un ražotājam vienā personā. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks ir padarīts par ķīlnieku gan šim vienīgajam siltuma piegādātajam-ražotājam gan ar likuma varu vairākuma (51%)  citu īpašnieku prātam vai neprātam. Viens man ir pilnīgi skaidrs – pašvaldība, tiešāk – ‘Seska režīms’, nav nekādā mērā ieinteresēts panākt normālību centralizētās apkures jomā.

Absurda ir jau pati sistēma, ka apkure , līdz ar to samaksa tiek uzspiesta ar varu kas ne ar ko pēc būtības neatšķiras no laupīšanas. Noteikti būtu likvidējams noteikums, kas aizliedz īpašniekam atteikties no centralizētās apkures. Pirmkārt jau principiālu apsvērumu dēļ. Ja tas ir mans īpašums tad neviens nedrīkst jebko uzspiest ar varu. Iespējamība, ka kāds likvidē c-apkuri, kaut uz laiku, liktu namu apsaimniekotājiem, lai kas arī tie nebūtu raitāk un efektīgāk veikt (ieviest) individuālo uzskaiti. Tādejādi arī būtu ietekmējams kopīpašnieku vairākums (51%), jo ar runāšanu bieži vien nemaz ‘nepielec’.

Jau patreiz dzīvokļos bez individuālas siltuma uzskaites , ja tas netiek apdzīvots, bet ir vēlme lai temperatūra būtu virs nulles lētāk jau sanāk apsildīt ar elektrību. Tomēr visbūtiskākās izmaiņas būtu ja tiktu likvidēts Liepājas siltuma monopols. Tehniski pastāv risinājumi lai būtu daudzas privātas savā starpā konkurējošas katlu mājas, kas caur vienotu sadales tīklu piegādā siltumu kaut vai līdz dzīvoklim. Elektroenerģijas jomā starp lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem jau līdzīgi risinājumi Latvijā pastāv, ‘eiropa’ piespieda ieviest. Kas piespiedīs Domes darboņus ar U.Sesku priekšgalā rīkoties iedzīvotāju , nevis sev ‘draudzīgo’ monopoluzņēmumu labā?

Kopīpašniecība – 2

Nu jā, kur tad es saredzu šo pensionāru ietekmi uz vismaz vienas konkrētas 44 dzīvokļu mājas apsaimniekošanu un galu galā arī uz rēķinu par apkuri. Vairāku gadu garumā esmu dažreiz pavērojis šīs sapulces, protams, bez balsstiesībām. Raksturīgākais, ka pēc pašu iedzīvotāju ierosmes tās nekad nav notikušas, tik pēc namu pārvaldes(vai kā nu to tad vai tagad arī nesauktu). Kad sapulces vadītājs mēģina risināt kopējas mājai veicamos darbus, kā vai nu remonts trepju telpā, siltummezgla uzstādīšana vai stāvvadu nomaiņu, gandrīz vai ikkatrs no vecuma pabalsta(pensijas) saņēmējiem sāk bāzties ar savu sāpi, tad nu vienam pods šūpojas, citam krāns pil, vēl kādam logs neveras ciet un tā bez gala. Ieskaidrot, ka tās ir viņu kā dzīvokļu īpašnieku iekšējās problēmas neizdodas no reizes uz reizi. Parasti tās sapulces beidzās ne ar ko vai nu ar tīri formālu balsošanu bez jebkādas vairākuma poņas par ko. Protams, ka tam ir savs izskaidrojums, gan vēsturiski sociāls gan tas ko sauc par – vecums jau nenāk viens. Salīdzinājumam minēšu jau uz vājprāta robežas daudzās pensionārīšu sūkstīšanās par valodas referenduma jautājuma ļoti grūti vai pat neiespējami izprotamo vaicājamu. Šāda vairākuma kontingenta māja pilnīgi loģiski ir izdevīgs kumoss nu jau savām ierobežotās atbildības (SIA) apsaimniekotāju vajadzībām pieregulētās ‘tirgus ekonomikas’ darboņiem. Redzot(zinot) ka ir tāda māja pirms pusgada uzradās tāds S.I.A. „NamServis” un bez problēmām pievāca šo māju sev(cik tīri tas bija ‘juridiski’ man gan nav zināms jo man arī nav tādu tiesību zināt gan arī ja interesētu tad tīri teorētiski, bet īpašniekiem kā redzams tas ir pofig). Pusgada laikā pilnīgs klusums, tik nesen uzradās kāda viņu piespēlēta firma, kas sasauca kopsapulci un gribēja pielauzt uz 100% mājas renovāciju gan to ko tā kā vajadzētu darīt gan to kas jau nesen tika veikts. Tātad - vai nu visu vai neko. Viņiem, protams, tā ir izdevīgāk. Kaut kā tomēr ar dažu no ne tik vientiesīgās nepensionāru frakcijas izdevās pārliecināt vairākumu un neparakstīties uz acīm redzamu neizdevīgumu. Nu un ko tālāk ? Klusums . Kas ies pie ‘apsaimniekotāja’ lai bīdītu pēc loģikas vispieņemamāko variantu? Nu jau no februāra vidus saulainajās dienās jātur vai nu logs vai balkona durvis vaļā pie karstiem radiatoriem. Tā teikt jāmaksā par gaisa sildīšanu Liepājā. Šaubos, ka kādam no uz atlikušo mūžu atvaļinātajiem pēkšņi uzplaiksnīs vēlme iet pie apsaimniekotāja un bīdīt individuāli regulējamas un uzskaitāmas apkures sistēmas ieviešanu. Pie tam vēl ir jābūt pietiekami zinošam lai neiesmērē dārgāko un ne vienmēr to labāko variantu.

Ko darīt dzīvokļa īpašniekam kurš vēlās, bet nespēj gan rakstura īpašību vai arī neizpratnes dēļ pretstatīties vai vismaz ietekmēt sociālistiskā darba veterānus. Var jau ieteikt kaut kādas pamācības a-la ‘kā kļūt par miljonāru’, bet var arī nedaudz paieties pretī likumdošanas ietvarā, ja jau situācijas risinājumu nosaka vairākuma neprāts, nevis mazākuma saprāts. Kādam tad tām būtu jābūt ?, – ja kaut viens izrādīs interesi varu padalīties ar apsvērumos. Starp citu ‘penšu demokrātijas’ specifika korelē ar pagastu, pilsētu un galu galā arī valsts, vai arī tā, kas no viņas palicis pāri funkcionēt spēju, bet tas jau atkal ir cits stāsts citai reizei.   

‘Kop-īp-ap-nieki’...

Populāri aktuālākā tēma apspriešanai patreiz, ja arī nākas dzirdēt ko runā sabiedriskajā transportā vai ejot caur tirgu, ir rēķinu par apkuri un tajos esošo ievērojamo starpību apspriešana. Nebūdams centralizētai apkurei nolemtā dzīvokļa īpašnieks, bet no reizes uz reizi to iemītnieks, šo rēķinu lielums sāk ‘sist arī pa manu kabatu’. Likšu mierā tarifu ko piestāda „Liepājas Siltums” , kāds nu ir tāds ir, nav citas izvēles, kaut gan varētu būt.... .

Šoreiz mēģināšu no pieredzētā paspriedelēt , kā tas nākas, ka vienuviet ‘kopīpašnieki’  spēj vienoties par efektīgu pasākumu veikšanu apkures rēķinu mazināšanai citur nē un nē. Kad esmu pilsētā tā nu ir iekārtojies, ka dzīves vieta ir tā dēvētā  ‘pensionāru mājā’  un nākas novērot šo ‘pensionāru demokrātiju’ kopīpašuma apsaimniekošanā gandrīz vai no ‘iekšpuses’. Tēma gan ‘smaga’ gan ‘sāpīga’ , tamdēļ patreiz jābeidz rakstīt, būs kādas pāris stundas brīva laika tad turpināšu. 

Eesti

Līdz ar pēdējo dienu notikumiem Igaunijā, tas būtu - vēl nebijušiem plašajiem streikiem dažādās nozarēs un to ‘mikroskopisko’ atspoguļojumu Latvijas valsts kontrolētajā mēdiju telpā pasteidzināja manu vēlmi padalīties iespaidos manā prombūtnē šai visumā radniecīgajā zemē. Tā nu sanāca, ka sava aroda ietvaros ko vislabāk raksturo krieviskais бурильщик (latviski– urbšanas meistars, kas galīgi ‘neskan’, gan neatspoguļo profesijas būtību) vairākkārt ir nācies būt komandējumos ‘tuvākajā ziemeļvalstī’. 2010/11gada ziema – decembris, gandrīz visu mēnesi strādāju Narvā saistībā ar turienes termoelektrostacijas pārraudzībā esošo objektu inženierģeoloģisko izpēti, bet ne par to. Sadzīviski – pēdējais mēnesis, kad var pirkties par igauņu kronām. Lielveikalos – vismaz par 10-20% dārgāk kā pie mums. Sarunās gan ar vietējiem ‘работя́гам’(apm. 90% ‘krieviski runājošie’) un viņu priekšniekiem, gan dažu labu zinātnisko ‘kūrētāju’ no Tallinas par sadzīviskām tēmām uz vaicājumu kas jums Igaunijas ekonomikā ir tie balsti, kas ļauj sadzīvot ar caurmēra dzīves izmaksu? Par atbildi esmu saņēmis vien lielāku vai mazāku neizpratni un izbrīnu – „...tiesām kā tā var būt?”. Šovasar vairākas nedēļās ‘urbos’ ap lielāko pēc igauņu mērogiem hidroelektrostaciju netālu no Tallinas. Iepirkos ‘prismās’(tādas igauņu ‘maksimas’) jau par eiro. Visas te oficiozu dzirdētās runas, ka eiro ieviešana Igaunijā cenas palikušas iepriekšējā līmenī vai mainījušās nedaudz uz augšu izrādās klaji un nekaunīgi meli. Vēl 10-20% kā likts ja ne vairāk par ierastāko ēdamo. Nesaprotami kā tāds ‘vidējais’ igaunis to pacieš. Redz, ka tomēr pacietībai ir gals. Neizplūstot detaļās paredzu, ka pie mums „izslavētajai” Igaunijas ekonomikai un to pavadošajām reformām ir pienācis gals un krahs, tāpat kā vēl dažus gadus atpakaļ latvju propaganda slavinātajam Īrijas ekonomiskam brīnumam, Spānijas, Portugāles, Islandes un gan jau vēl kādu ES vasaļvalstu straujai attīstībai no kurām palicis pāri vien tikai ‘čiks’.

Turpinot un nobeidzot 29.02 un 4.03 aizsākto..

Ar vizīti pašvaldības aģentūra "Liepājas sabiedriskais transports" arī beidzās tās dienas mana ‘sabiedriskā aktivitāte’. Neticami viegli nokļuvu direktora Ginta Lūša kabinetā, kas iespējams ir maz pieredzējušās klientu apkalpošanas darbinieces „vaina”. Nojautu, ka priekšnieks mani atpazina no jau i-netā izliktajām fočenēm un prieks par manu ierašanos nebija jaušams. Pavēstīju, ka esmu viņa ‘iestādes’ nulle, ka mēdijiem izplatītā vēstījuma – „Izmaiņas Liepājas sabiedriskajā transportā ieviestas sekmīgi” iespaidā, tiesa vērtējums gan man gan vēl ne vienam vien ir pilnīgi pretējs.

Pilnīgākam skatījumam izteicu vēlmi iepazītie ar janvāra finansu plūsmas rezultātiem, par ko saņēmu atbildi – „kāpēc tas man vajadzīgs (vai nepieciešams)”? Pretjautāju – „bet kas te (vai tur) būtu slēpjams”? Skaidras atbildes vietā tika uzsākts mēģinājums aizvirzīties no konkrētības uz vispārību. Atteicu, ka mani patreiz interesē cik liels rēķins ir piestādīts no Autobusu Parka par janvāri un cik jūsu iestāde šai laika posmā ir iekasējusi. Viss. Kad uzzināšu ja būs abpusēja vēlme varēsim aprunāties par satiksmi, sportu vai sievietēm...... . Atsveicinājos. Gaidīsim.... Arī vairāk par dažām minūtēm nenācās aizkavēties šajā iestādē, šai dienai pietika.

‘otrais cēliens’ 16. februārim

......iznāca nedaudz aprunāties viens no ‘saskaņiešiem’ - teica, ka ‘mikriņu’ lietā viņu viedoklī ‘Seska partija’ pat nevēlējās ieklausīties. Pēc mirkļa pievērsu ‘vietnieka’ G. Ansiņa uzmanību kurš izlasījis manu vēstījumu kaut kā mazsakarīgi izteicās , nozuda , bet pēc mirkļa jau ieradās Domē dežurējošā policiste, kura lika man viņai sekot kā izrādās uz garderobi kas ir arī viņas dežūrtelpa lai noskaidrotu manu personību. Promvedot uz mirkli sanāca ‘saskrieties’ ar ‘jaunlaicēnu’ deputātu Ivaru Ķervi kurš ‘izmeta’ ka arī viņam liekoties, ka kaut kas ar to busiņu satiksmi tomēr nav kārtībā. Tas, ka mani atpazītu arī viens otrs no deputātiem ‘nenostrādāja’ jo virsuzdevums bija dabūt mani prom. Ātri vien ieradās gan formā tērpti gan civilā pašvaldības policisti. Mana ‘personība’ šaubas neradīja, bet, ak, šausmas izrādās man nav pieraksta, vai kā tagad to sauc reģistrācija, ak, ne – tā ir deklarēšanās(kāda gan nozīme kā to sauc būtība jau viena, bet par to citreiz). Notika vēl ‘fotosesija’ , tā teikt policistiem par piemiņu. Tad pa sētas eju uz policijas vāģīša bagāžnieku tur kur, manuprāt, krauj iekšā uz ielas šmīgā gulošos. Pašvaldības policijā kādu laiciņu nevar izlemt vai mani jāved ‘augšā’ (iespējams uz kādu kabinetu) vai lejā (pagrabu). Rīkojums no ‘augšas’ ir – uz leju. Lejā kameras ar dzels durvīm un maziem restotiem lodziņiem , arī medpunkts. Pēc policistu lūguma apvelku savu ‘apmetni’ atkārtotajai ‘fotosesijai’, nav jau ‘žēl’. Kāds civilā(varētu būt kāds priekšnieks, priekša stādīšanās viņiem ‘klibo’), grib zināt vai es viens pats ar šo ‘priekšnesumu’ vai arī man ir ‘līdzzinātāji’, atbildu kā ir – viens. Tad jāiztukšo kabatas ( paredzot, ka tā var gadīties neko ‘lieku’ neņēmu), tieku pārmeklēts - rokas pret sienu , kājas plecu platumā. Tagad var mani laist kamerā. Pirmo reizi mūžā tieku aiz restēm, pat armijā ‘nepaveicās’ nokļūt ‘gubā’. Jautāju vai pusdienas neesmu nokavējis, - izrādās, ka ēdināšana nav paredzēta jo vairāk par trijām stundām mani vismaz šinī vietā nevar turēt tāda norma, vai likums. Telpa kādi 2 x 3 metri , vienīgā ekstra – neliels paaugstinājums apvilkts ar dermatīnu. Spriežot pēc diezgan stiprās smakas pamatkontingentam te visbiežāk ir problēmas ar urīnā saturēšanu. Arī no netālas kameras ik pa brīdim kāds kaut ko nesakarīgi paklaigā. Atnāk policists civilā, grib zināt kur es reāli dzīvoju, saku, ka šur un tur, kas faktiski tā pa lielam arī ir. Par adresēm klusēju kā partizāns. Aiziet. Turpinu staigāt šurpu turpu, piesēst neriskēju, domāju kādu apsvērumu dēl esmu ‘aizbultēts’?, vai visus ko pieķer kā ‘nereģistrētos’ ietupina uz pāris stundām? Varbūt esmu politieslodzītais !?, nu labi, pārāk skaļi teikts, ‘politaizturētais’?, galu galā es ‘uzbāzos’ deputātiem bez saskaņošanas. Pēc kādām divām stundām manas potenciālās dzīvesvietas ir noskaidrotas , galu galā mans uzvārds nav no biežajiem un pietiek pat ar telefongrāmatu lai apzinātu manas iespējamās uzturēšanas vietas. Es arī neliedzos, ka mēdzu būt gan vienā gan otrā adresē. Ar to arī pietiek. Vēl tikai protokols ar paskaidrojumu par manu uzturēšanos Domē, akts par dzīvošanu bez deklarēšanās, atgrieztas mantas pēc saraksta un esmu brīvs. Jāatzīmē, ka saskare ar policistiem noritēja korekti. Es jau nebiju atnācis uz Domi lai ‘plēstos’ ar policistiem, pat ja arī iespējams varētu kaut kam ‘piekasīties’. Man bija interesanti izzināt viņu rīcību, izskatījās, ka arī viņiem es esmu neikdienišķs ‘klients’. Arī mana sodīšana ‘deklarēšanās lietā’ beigusies, tā teikt, ar saprātīgu likuma pārkāpuma materiālu novērtējumu. 
P.S. Jau sen vēlējos ‘publicistiski pieķerties’ tai ‘pēcpadomju pieraksta’ sistēmai un pavisam ne tikai sevis pēc, varbūt kādreiz ‘maijā’ kas nopietnāks uzrakstīsies.
P.P.S. ....vēl pirms ‘pieciem’ sanāca ielūkoties Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras "Liepājas sabiedriskais transports" direktora Ginta Lūša kabinetā lai uzdotu tikai vienu jautājumu ........, bet par to nākamreiz.