Triljons

Nu jau pat vidēji turīgs pircējs būs pamanījis, ka cenas kāpj ne pa mēnešiem, bet dažkārt pat pa nedēļām . It sevišķi pārtikai. Manuprāt, degvielas cenu pieaugums par 5 vai 8% tādu kāpumu nevar izsaukt. Kaut kādas neražas vai kataklizmas tā, ka nav bijušas un arī netiek paredzētas. Bet ir viens apstāklis, kas cenas var pat divkāršot ne pa nedēļām, bet pat pa dienām. Tā ir noticis daudzkārt un dažviet ik pa brīdim notiek mūsdienās. Ja tiek sadrukāts un laists apgrozībā liels naudas daudzums bez seguma. Mūsdienās pat drukāt nevajag, ‘bezskaidro’ var emitēt ar vienas pogas nospiešanu centrālā bankā vienas sekundes laikā jebkurā iedomājamā un neiedomājamā daudzumā. Patrāpījās ziņa, ka Eiropas centrālā banka gadu mijā ir emitējusi TRIĻJONU eiro.

http://rbctv.rbc.ru/archive/dialogue/562949983229140.shtml

Ja tas ir cipars  tik ar divpadsmit nullēm , ( 1 000 000 000 000 ) mazs neliekas

http://www.spoki.lv/aktuali/Ka-izskatas-triljons-dolaru/39621  vai

http://en.wikipedia.org/wiki/Long_and_short_scales

Rast kādu sakarīgu skaidrojumu , ko izsecināt http://www.makroekonomika.lv/  vai

http://www.ecb.int/home/html/index.en.html uz fikso neizdevās. Vispār rodas tāds iespaids kā PSRSā kad lai ko saprastu jālasa ‘starp rindām’  vai arī dikti dziļi ‘jārok’.

Tādai daudzuma izsviešanai , kaut vai pakāpeniskai, tirgū jānoved pie kaut kādas cenu celšanās. Par cik Lats ir piesaistīts uz visstingrāko pie Eiro, faktiski jau mums ir eiro tik pagaidām tas saucas 0.70 lati , tam neizbēgami jāatspoguļojas Latvijā. Kaut kas līdzīgs cenu kāpumā pastāvēja PSRS beigu posmā. Rubļus sāka drukāt uz nebēdu, ietaupījumi bankā ja laikus nenoreaģēja zaudēja katastrofāli savu pirktspējas vērtību. Raugoties kā lietas grozās ap Grieķiju un cik eiro valstīm vēl draud bankrots mani absolūti neizbrīna notiekošais cenu kāpums „neatkarīgajā”  Latvijā.