‘otrais cēliens’ 16. februārim

......iznāca nedaudz aprunāties viens no ‘saskaņiešiem’ - teica, ka ‘mikriņu’ lietā viņu viedoklī ‘Seska partija’ pat nevēlējās ieklausīties. Pēc mirkļa pievērsu ‘vietnieka’ G. Ansiņa uzmanību kurš izlasījis manu vēstījumu kaut kā mazsakarīgi izteicās , nozuda , bet pēc mirkļa jau ieradās Domē dežurējošā policiste, kura lika man viņai sekot kā izrādās uz garderobi kas ir arī viņas dežūrtelpa lai noskaidrotu manu personību. Promvedot uz mirkli sanāca ‘saskrieties’ ar ‘jaunlaicēnu’ deputātu Ivaru Ķervi kurš ‘izmeta’ ka arī viņam liekoties, ka kaut kas ar to busiņu satiksmi tomēr nav kārtībā. Tas, ka mani atpazītu arī viens otrs no deputātiem ‘nenostrādāja’ jo virsuzdevums bija dabūt mani prom. Ātri vien ieradās gan formā tērpti gan civilā pašvaldības policisti. Mana ‘personība’ šaubas neradīja, bet, ak, šausmas izrādās man nav pieraksta, vai kā tagad to sauc reģistrācija, ak, ne – tā ir deklarēšanās(kāda gan nozīme kā to sauc būtība jau viena, bet par to citreiz). Notika vēl ‘fotosesija’ , tā teikt policistiem par piemiņu. Tad pa sētas eju uz policijas vāģīša bagāžnieku tur kur, manuprāt, krauj iekšā uz ielas šmīgā gulošos. Pašvaldības policijā kādu laiciņu nevar izlemt vai mani jāved ‘augšā’ (iespējams uz kādu kabinetu) vai lejā (pagrabu). Rīkojums no ‘augšas’ ir – uz leju. Lejā kameras ar dzels durvīm un maziem restotiem lodziņiem , arī medpunkts. Pēc policistu lūguma apvelku savu ‘apmetni’ atkārtotajai ‘fotosesijai’, nav jau ‘žēl’. Kāds civilā(varētu būt kāds priekšnieks, priekša stādīšanās viņiem ‘klibo’), grib zināt vai es viens pats ar šo ‘priekšnesumu’ vai arī man ir ‘līdzzinātāji’, atbildu kā ir – viens. Tad jāiztukšo kabatas ( paredzot, ka tā var gadīties neko ‘lieku’ neņēmu), tieku pārmeklēts - rokas pret sienu , kājas plecu platumā. Tagad var mani laist kamerā. Pirmo reizi mūžā tieku aiz restēm, pat armijā ‘nepaveicās’ nokļūt ‘gubā’. Jautāju vai pusdienas neesmu nokavējis, - izrādās, ka ēdināšana nav paredzēta jo vairāk par trijām stundām mani vismaz šinī vietā nevar turēt tāda norma, vai likums. Telpa kādi 2 x 3 metri , vienīgā ekstra – neliels paaugstinājums apvilkts ar dermatīnu. Spriežot pēc diezgan stiprās smakas pamatkontingentam te visbiežāk ir problēmas ar urīnā saturēšanu. Arī no netālas kameras ik pa brīdim kāds kaut ko nesakarīgi paklaigā. Atnāk policists civilā, grib zināt kur es reāli dzīvoju, saku, ka šur un tur, kas faktiski tā pa lielam arī ir. Par adresēm klusēju kā partizāns. Aiziet. Turpinu staigāt šurpu turpu, piesēst neriskēju, domāju kādu apsvērumu dēl esmu ‘aizbultēts’?, vai visus ko pieķer kā ‘nereģistrētos’ ietupina uz pāris stundām? Varbūt esmu politieslodzītais !?, nu labi, pārāk skaļi teikts, ‘politaizturētais’?, galu galā es ‘uzbāzos’ deputātiem bez saskaņošanas. Pēc kādām divām stundām manas potenciālās dzīvesvietas ir noskaidrotas , galu galā mans uzvārds nav no biežajiem un pietiek pat ar telefongrāmatu lai apzinātu manas iespējamās uzturēšanas vietas. Es arī neliedzos, ka mēdzu būt gan vienā gan otrā adresē. Ar to arī pietiek. Vēl tikai protokols ar paskaidrojumu par manu uzturēšanos Domē, akts par dzīvošanu bez deklarēšanās, atgrieztas mantas pēc saraksta un esmu brīvs. Jāatzīmē, ka saskare ar policistiem noritēja korekti. Es jau nebiju atnācis uz Domi lai ‘plēstos’ ar policistiem, pat ja arī iespējams varētu kaut kam ‘piekasīties’. Man bija interesanti izzināt viņu rīcību, izskatījās, ka arī viņiem es esmu neikdienišķs ‘klients’. Arī mana sodīšana ‘deklarēšanās lietā’ beigusies, tā teikt, ar saprātīgu likuma pārkāpuma materiālu novērtējumu. 
P.S. Jau sen vēlējos ‘publicistiski pieķerties’ tai ‘pēcpadomju pieraksta’ sistēmai un pavisam ne tikai sevis pēc, varbūt kādreiz ‘maijā’ kas nopietnāks uzrakstīsies.
P.P.S. ....vēl pirms ‘pieciem’ sanāca ielūkoties Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras "Liepājas sabiedriskais transports" direktora Ginta Lūša kabinetā lai uzdotu tikai vienu jautājumu ........, bet par to nākamreiz.