‘Kop-īp-ap-nieki’...

Populāri aktuālākā tēma apspriešanai patreiz, ja arī nākas dzirdēt ko runā sabiedriskajā transportā vai ejot caur tirgu, ir rēķinu par apkuri un tajos esošo ievērojamo starpību apspriešana. Nebūdams centralizētai apkurei nolemtā dzīvokļa īpašnieks, bet no reizes uz reizi to iemītnieks, šo rēķinu lielums sāk ‘sist arī pa manu kabatu’. Likšu mierā tarifu ko piestāda „Liepājas Siltums” , kāds nu ir tāds ir, nav citas izvēles, kaut gan varētu būt.... .

Šoreiz mēģināšu no pieredzētā paspriedelēt , kā tas nākas, ka vienuviet ‘kopīpašnieki’  spēj vienoties par efektīgu pasākumu veikšanu apkures rēķinu mazināšanai citur nē un nē. Kad esmu pilsētā tā nu ir iekārtojies, ka dzīves vieta ir tā dēvētā  ‘pensionāru mājā’  un nākas novērot šo ‘pensionāru demokrātiju’ kopīpašuma apsaimniekošanā gandrīz vai no ‘iekšpuses’. Tēma gan ‘smaga’ gan ‘sāpīga’ , tamdēļ patreiz jābeidz rakstīt, būs kādas pāris stundas brīva laika tad turpināšu.