Kopīpašniecība – 2

Nu jā, kur tad es saredzu šo pensionāru ietekmi uz vismaz vienas konkrētas 44 dzīvokļu mājas apsaimniekošanu un galu galā arī uz rēķinu par apkuri. Vairāku gadu garumā esmu dažreiz pavērojis šīs sapulces, protams, bez balsstiesībām. Raksturīgākais, ka pēc pašu iedzīvotāju ierosmes tās nekad nav notikušas, tik pēc namu pārvaldes(vai kā nu to tad vai tagad arī nesauktu). Kad sapulces vadītājs mēģina risināt kopējas mājai veicamos darbus, kā vai nu remonts trepju telpā, siltummezgla uzstādīšana vai stāvvadu nomaiņu, gandrīz vai ikkatrs no vecuma pabalsta(pensijas) saņēmējiem sāk bāzties ar savu sāpi, tad nu vienam pods šūpojas, citam krāns pil, vēl kādam logs neveras ciet un tā bez gala. Ieskaidrot, ka tās ir viņu kā dzīvokļu īpašnieku iekšējās problēmas neizdodas no reizes uz reizi. Parasti tās sapulces beidzās ne ar ko vai nu ar tīri formālu balsošanu bez jebkādas vairākuma poņas par ko. Protams, ka tam ir savs izskaidrojums, gan vēsturiski sociāls gan tas ko sauc par – vecums jau nenāk viens. Salīdzinājumam minēšu jau uz vājprāta robežas daudzās pensionārīšu sūkstīšanās par valodas referenduma jautājuma ļoti grūti vai pat neiespējami izprotamo vaicājamu. Šāda vairākuma kontingenta māja pilnīgi loģiski ir izdevīgs kumoss nu jau savām ierobežotās atbildības (SIA) apsaimniekotāju vajadzībām pieregulētās ‘tirgus ekonomikas’ darboņiem. Redzot(zinot) ka ir tāda māja pirms pusgada uzradās tāds S.I.A. „NamServis” un bez problēmām pievāca šo māju sev(cik tīri tas bija ‘juridiski’ man gan nav zināms jo man arī nav tādu tiesību zināt gan arī ja interesētu tad tīri teorētiski, bet īpašniekiem kā redzams tas ir pofig). Pusgada laikā pilnīgs klusums, tik nesen uzradās kāda viņu piespēlēta firma, kas sasauca kopsapulci un gribēja pielauzt uz 100% mājas renovāciju gan to ko tā kā vajadzētu darīt gan to kas jau nesen tika veikts. Tātad - vai nu visu vai neko. Viņiem, protams, tā ir izdevīgāk. Kaut kā tomēr ar dažu no ne tik vientiesīgās nepensionāru frakcijas izdevās pārliecināt vairākumu un neparakstīties uz acīm redzamu neizdevīgumu. Nu un ko tālāk ? Klusums . Kas ies pie ‘apsaimniekotāja’ lai bīdītu pēc loģikas vispieņemamāko variantu? Nu jau no februāra vidus saulainajās dienās jātur vai nu logs vai balkona durvis vaļā pie karstiem radiatoriem. Tā teikt jāmaksā par gaisa sildīšanu Liepājā. Šaubos, ka kādam no uz atlikušo mūžu atvaļinātajiem pēkšņi uzplaiksnīs vēlme iet pie apsaimniekotāja un bīdīt individuāli regulējamas un uzskaitāmas apkures sistēmas ieviešanu. Pie tam vēl ir jābūt pietiekami zinošam lai neiesmērē dārgāko un ne vienmēr to labāko variantu.

Ko darīt dzīvokļa īpašniekam kurš vēlās, bet nespēj gan rakstura īpašību vai arī neizpratnes dēļ pretstatīties vai vismaz ietekmēt sociālistiskā darba veterānus. Var jau ieteikt kaut kādas pamācības a-la ‘kā kļūt par miljonāru’, bet var arī nedaudz paieties pretī likumdošanas ietvarā, ja jau situācijas risinājumu nosaka vairākuma neprāts, nevis mazākuma saprāts. Kādam tad tām būtu jābūt ?, – ja kaut viens izrādīs interesi varu padalīties ar apsvērumos. Starp citu ‘penšu demokrātijas’ specifika korelē ar pagastu, pilsētu un galu galā arī valsts, vai arī tā, kas no viņas palicis pāri funkcionēt spēju, bet tas jau atkal ir cits stāsts citai reizei.