Ilgi gan turējos pretī vispārējam blogošanas, tvitterošanas un draugošanas dzinulim. Nācās padoties, jo pārfrāzējot kaut kur dzirdēto nākas konstatēt, ka ja tu neesi i-netā tad tevis nav vispār. Tas, ka tusis ‘draugi.lv’  biežņa nav domāts man aptveru jau pasen tiklīdz ieskatījos kā tur notiekās. Tviterošana manuprāt ir vai nu priekš tiem kuri ir topā vai arī tiem kam nav ko teikt, patreiz ne pie vieniem ne otriem sevi nepieskaitu  - redzēs kā būs turpmāk. Atliek vien ‘mājas lapas’ minimalizēts variants – blogošana. Mana iesaistīšanās ‘mikriņu’ epopejā, protams, pasteidzināja šo publiskošanos.  Centīšos gan nepārtapt par maniakālu regulāru ‘žvadzinātāju’. No tā jādomā, ka glābs tas, ka patreiz rakstot šīs rindas es labprātāk gan atrastos dabā, tas būtu - maz skartos mežos, pļavās, purvos vai pie(uz) ūdeņiem, vai arī papildinātos zināšanām savas iztikas gūšanai -  ģeoloģijā, hidroloģijā, inženierģeoloģijā , ģeomorfoloģijā . Vienu priekšrocību saskatu tanī, ka steigā ‘saskrienoties’ vai ‘sazvanoties’ ar kādu no maniem draugiem vai paziņām uz parasto apjautāšanos –„ kā Tev ‘iet’” un tikpat parasto atbildi – „normāli” varēšu vēl piebilst – „palasi kad būs laiks manā  bloģelī, ir šis tas jauns......”

Esot komandējumos tuvākās vai tālākās vietās atliek arī nedaudz laika palūkoties apkārtnē un redzētais un dzirdētais bieži vien nesakrīt ar to kā dažādas norise tiek pasniegtas latviski rādošajos , skanošajos un rakstošajos vienvirziena ‘saziņas’ līdzekļos. Ziemā vieni darbu veidi nav veicami bet citi uzrodas tik pa retām līdz ar to arī sanāca laiks nedaudz pievērsties sabiedriskām ‘aktivitātēm’ ........