“ Vienā (nebūtiski kurā mans E.B.) ciemā bija ap 60% idiotu, otrā – 35%, trešajā 40%,
ceturtajā – 50% piektajā – 45%. Tālāk sekoja vesela virkne ciemu un miestiņu ,
kur kretīni bija vairākumā. Un visi šie ciemi un miestiņi ar saviem idiotiem
sastādīja vēlēšanu apgabalu , kas izvēlēja par deputātu ......... .” - ar šo
citātu no turpat vai jau simts gadu senas mūsdienīgas
demokrātijas atšifrējuma izcilais cilvēku raksturu pazinējs un atklājējs
Jaroslavs Hašeks vienā no saviem daudzajiem īss stāstiem atklāj jebkura ‘tautas
kalpa’, ‘vidējā vēlētāja’ un mūslaiku demokrātijas būtību .
Man pašam jau pēc pirmajam brīvajam demokrātiskajām vēlēšanām kad it, ka tika atgūta teritoriāla neatkarība (iluzora) , nostiprinājos atziņā, ka tad kad vara deklaratīvi, uz papīra
(konstitūcija, satversme) , pieder tautai (pilsoņiem no iestādīta vecuma)
rezultātu nosaka vidējais stulbenis. Tas, ka vēlētājs ir idiots spilgti pierāda
esošā režīma(varas) ierobežojumi tēriņiem reklāmai (priekšvēlēšanu kampaņai) un
terminēti aizliegumi uz reklamēšanos TV . Sistēma ir iestādīta tā, ka jebkurš
tīkotājs pēc varas un tikšanas pie siles
var gvelzt (solīt )jebkuras muļķības, melot un krāpt , jo par visu viņš (viņi)
neatbild konkrēta cilvēka priekšā , bet tik kāda mistiska vēlētāja (vēlētāju)
priekšā ar attālinātu iespēju pēc četriem gadiem netikt vairs pie kārotiem
varas nestiem labumiem. Gan man, gan jebkuram citam nevar būt nekāda reāla
iespēja ietekmēt pie varas esošos jo viņi nav nekādā sasaistē ar konkrētu
vēlētāju un arī vēlētājs ir 100% bezatbildības iemiesojums, jo nekādi nav
nosakāms tad patiecoties primāri kam (kuriem personīgi no ‘tautas’ , vārds, uzvārds, dzimšanas gads no p.k. vien sociāl
statistikai ) “jāpateicas” par varā esošo sastrādāto vai izšķērdēto,
labo vai slikto. Ievērojama daļa , it īpaši , to kam ‘pāri 50’ došanos pie urnām dzen padomijā iepotētais, ka piedalīšanās vēlēšanās ir pilsoņa
pienākums. Tad tas tika iedresēts lai būtu leģitīms padomju režīms , tagad lai ‘stiprinātu
mūsdienu demokrātiju’.
Ar visu kas saistīts ar cīņu par nokļūšanu pie
varas resursiem (siles) un tiem mehānismiem kas tam iedibināti (uzspiesti) man
būtu daudz vairāk un sistematizētāki sakāms, tomēr tas prasa daudz laika.
Jāatceras, ka to ja atbild visi tad neatbild
neviens konkrēti. Šo sociālo aksiomu atzīst visi, pat demokrātu varas
stutētāji, tik tad kad tas attiecas uz anonimitāti varas izvēlē, tas ir ‘demokrātiskajām
vēlēšanām’, tad šā atziņa tiek faktiski cenzēta. Arī daudzi no tie kam dotas
tiesības uz izvēli (vēlētājam )dažādu iemeslu dēļ gribās palikt bezatbildīgam
savas izvēles priekšā.
Būtu jau daudz izvērstāki šai tematikā kas sakāms
, bet patreiz ļoti daudz darbu, gan arodā, gan pie mājām.
Es būtībā neredzu nekādas būtiskas atšķirības starp
partijām, pat t.s. latviskajām un krieviskajām. Daudzi apzinās šā pasākuma
(vēlēšanu) farsu un izvēlas nepiedalīties, kas arī ir izvēle. Un jo tādu būtu
vairākums tad tas arī varētu kļūt par vienu no ceļiem uz sistēmiskām izmaiņām.
P.S. ...jau sen, sen varbūt gadus 15mit TV nemanu vēlēšanu pavad- m.f. „Pie bagātās
kundzes” , lielisku visa gan tā 20g.s. 20mito gadu līdz 1934 gadam un beidzamās
divdesmitgades raksturojumu varas tīkotāju steliņģī.
P.P.S.
...jāveido www lapa savam arodam, nodarbei, gan varbūt kādreiz te,
blogā, prātojums – „kamdēļ neraujos
deputātos”....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru